Krievijas policija trešdien Maskavas Sarkanajā laukumā aizturējusi vairākus Krimas tatārus, kuri protestēja pret šīs musulmaņu etniskās grupas vajāšanu Melnās jūras pussalā, paziņoja advokāti.
Liela daļa pirmiedzīvotāju kopienas iebilst pret Krievijas īstenoto Ukrainas Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā. Krimas tatāru protesta akcija Maskavā notika pirms Krievijas Augstākā tiesa plāno izskatīt lietu pret četriem Krimas tatāriem, kuri notiesāti par sacelšanās plānošanu.
Televīzijas tiešraidē bija redzams, ka apmēram 18 vīriešu vecumā no 50 līdz 70 gadiem stāv Sarkanajā laukumā ar plakātiem, uz kuriem līdzās ieslodzīto fotogrāfijām rakstīti tādi saukļi kā "Izbeigt represijas" un "Mūsu bērni nav teroristi".
Apmēram divas minūtes pēc protesta akcijas sākuma pie vīriešiem piegāja policisti un lūdza salocīt plakātus, liecina ziņu vietnē "Grani.ru" publicēts video.
Daļa protestētāju aizgāja, bet aizturētie nogādāti policijas iecirknī Maskavas centrā un apsūdzēti par publisku akciju noteikumu pārkāpumu. Par to draud sabiedriskais darbs. Advokāts Aleksandrs Pihovkins paziņojis, ka aizturētie ir atbrīvoti līdz tiesas sēdei.
Cits Krimas tatāru advokāts Emīls Kurbedinovs žurnālistiem sacīja, ka vīrieši "ieradās Sarkanajā laukumā, lai piketētu pret piecus gadus ilgušajām represijām pret Krimas tatāriem, pret aizturēšanām un ilgiem cietumsodiem, kas piespriesti miermīlīgiem cilvēkiem, kurus Krievija atzinusi par teroristiem".
Advokāts norādīja, ka protesta akcija bija lielākā Krimas tatāru rīkotā akcija Maskavā pēdējo gadu laikā.
Viens no aizturētajiem ir tēvs apcietinātam aktīvistam, kurš tiek apsūdzēts par dalību islāmistu grupējumā "Hizb ut-Tahrir", piebilda Kurbedinovs. Grupējums vēlas izveidot islāmistu valsti un ir aizliegts Krievijā, bet Ukrainā tas atļauts.
Krievijas Augstākā tiesa ceturtdien plāno izskatīt apelācijas prasību par pērn decembrī četriem Krimas tatāriem piespriestajiem līdz 17 gadiem ilgajiem cietumsodiem par piederību "Hizb ut-Tahrir" un vardarbīgas sacelšanās plānošanu.
Gaidāms, ka Augstākā tiesa nemainīs spriedumu, preses konferencē Maskavā atzina Kurbedinovs.
Par saistību ar "Hizb ut-Tahrir" Krievija ir aizturējusi vismaz 276 cilvēkus Krimā un Krievijas reģionos ar plašu musulmaņu kopienu, liecina tiesību aizstāvības grupas "Memoriāls" dati. Dažiem no aizturētajiem piespriests maksimālais cietumsods - 24 gadi.
Šogad Krimā vien aizturēti apmēram 30 cilvēki, paziņoja advokāts.
"Personīgi es neredzu gaismu tuneļa galā," atzina Kurbedionovs.
Krimas tatāru masveida deportācijas sākās 1944.gada 18.maijā. No Krimas uz Vidusāziju toreiz tika izsūtīti vairāk nekā 230 000 cilvēku - gandrīz visi Krimas tatāri, kas tobrīd dzīvoja pussalā. Teju puse Krimas tatāru, kas tika izvesti uz Uzbekistānu, nomira bada nāvē vai no slimībām, bet tiem, kuri palika dzīvi, Krimā tika atļauts atgriezties tikai pēc tam, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktā pārbūve.
Kad Krievija pirms pieciem gadiem anektēja Krimu, tur tika aizliegta Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas - Medžlisa - un viņu telekanāla darbība, aizturēti un ieslodzīti simtiem aktīvistu, bet Krimas tatāru līderiem - Mustafam Džemiļevam un Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam - tika aizliegts iebraukt Krievijā, tāpēc viņi nevar ierasties arī Krievijas okupētajā Krimā.
Vajāšanu un represiju dēļ vairāk nekā 10 000 Krimas tatāru bijuši spiesti pamest mājas un pārcelties uz kontinentālo Ukrainu.
