Sekojot vairāku citu pilsētu un nacionālo parlamentu piemēram, Parīze, kur 2015.gadā tika parakstīta vienošanās par globālās sasilšanas ierobežošanu, otrdien izsludinājusi klimata ārkārtas situāciju.
"Parīze, līdzīgi citām pilsētām, izsludina klimata ārkārtas situāciju," municipālās padomes sēdes laikā paziņoja par vides jautājumiem atbildīgā mēra vietniece Selija Blauela, uzsverot nepieciešamību neatkāpties no 2015.gada klimata vienošanās mērķiem.
Viņa arī paziņoja, ka pilsēta dibinās "klimata akadēmiju", lai izglītotu jauniešus, kā arī plašāku publiku šajā jautājumā.
Pirms nākamgad gaidāmajām municipālajām vēlēšanām Parīzes mērs Anna Idalgo, kas pārstāv sociālistus, cenšas spodrināt savu "zaļo" reputāciju, jo daudzus vēlētājus norūpē klimata pārmaiņas.
Pirmais, kas izsludināja klimata ārkārtas situāciju, bija Lielbritānijas parlaments, 1.maijā pieņemot attiecīgu simbolisku deklarāciju. Šim paraugam 10.maijā sekoja Īrijas parlaments.
Saskaņā ar ASV nevalstiskās organizācijas "Klimata mobilizācija" datiem klimata ārkārtas situāciju visā pasaulē jau izsludinājušas 650 pilsētu pašvaldības.
Vides aizstāvji kā lielu uzvaru uztvēruši to, ka 26.jūnijā klimata ārkārtas situāciju izsludinājusi arī Ņujorka.
Saskaņā ar 2015.gada klimata vienošanos valstu līderi apņēmās gādāt, lai globālās temperatūras pieaugums nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, bet ja iespējams noturēt to 1,5 grādu robežās.
Taču Parīzes vienošanās saņēma nopietnu triecienu, kad 2017.gadā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par izstāšanos no šī līguma.