Amsterdamas muzejā sāk restaurēt Rembranta Naktssardzi
Vakar Nīderlandes Mākslas un vēstures muzejā (Rijksmuseum) uzsākta 1642. gadā tapušās Rembranta gleznas Naktssardze restaurācija. Pirmo reizi vēsturē tik slavena mākslas darba atjaunošanas procesu būs iespējams vērot gan muzeja apmeklētājiem (vienā no zālēm ierīkots septiņus kvadrātmetrus plašs stikla būris, kurā darbojas restauratori), gan interneta lietotājiem. Prognozēt, cik ilgu laiku prasīs gleznas atjaunošana un cik tā izmaksās, ir neiespējami – speciālisti lēš, ka sākumā būs nepieciešami aptuveni desmit mēneši, lai izpētītu, kādā stāvoklī ir mākslas darbs.
«Mūsu mērķis ir panākt, lai Naktssardze izskatītos maksimāli līdzīga tai gleznai, ko Rembrants pabeidza 1642. gadā,» sacījis Nīderlandes Mākslas un vēstures muzeja direktors Tako Dibitss. Mākslas vēsturnieki lēš, ka nepilnu trīs gadsimtu laikā šī glezna atsvaidzināta vismaz 25 reizes, turklāt allaž restauratoriem bijusi nepārvarama vēlme pievienot kaut ko no sevis. Beidzamā būtiskā gleznas restaurācija notika 1975. gadā, pēc tam, kad kāds ar garīgas veselības problēmām sirgstošs vīrietis sagrieza to ar nazi. Pagājušā gadsimta sākumā kāds līdzīgs indivīds uzlēja mākslas darbam skābi, bet 1990. gadā muzejā ieradās cits gleznu griezējs - abos šajos gadījumos lielu postu mākslas darbam gan neizdevās nodarīt.
Taču jau pirms vairākiem gadiem speciālisti ievērojuši, ka glezna vairs neizskatās tāpat kā iepriekš un atsevišķi tās fragmenti sāk izbalēt - pat neraugoties uz to, ka no apmeklētājiem (un tādu ir aptuveni 2,5 miljoni gadā) to sargā biezs stikla rāmis. T. Dibitss sarunā ar AFP ironizējis, ka 18 gadu laikā, kopš vada muzeju, ne reizi nav varējis kārtīgi izpētīt pie sienas piestiprināto vērienīgo mākslas darbu, kas ir 4,4 metrus plats un 3,6 metrus augsts, turklāt kopā ar rāmi sver vairāk nekā 330 kilogramu. «Es taču nevarēju nakts vidū ierasties muzejā, uzsliet zālē kāpnītes un tīksmināties par gleznu,» viņš smējies. Gads, kad Nīderlandē tiek atzīmēta 350. gadadiena kopš slavenā holandiešu gleznotāja nāves, bijusi lieliska iespēja piesaistīt finansējumu gleznas izpētei.
Svētdienas vakarā direktoram beidzot radusies iespēja aplūkot izcilo mākslas darbu tuvplānā, jo glezna tika nogādāta franču arhitekta Žana Mišela Vilmota (viņš savulaik piedalījies arī Luvras rekonstrukcijā) projektētajā stikla kambarī. Tas izgatavots Beļģijas pilsētā Ģentē, un pirms vairākām nedēļām Amsterdamas muzeja restauratori pat piedalījušies mācībās, lai iemanītos pēc iespējas ātrāk salikt šo konstrukciju. Kopš vakardienas muzeja apmeklētājiem ir iespējams vērot restaurācijas procesu, lai gan tā pirmajā posmā nekas īpaši interesants nenotiek. Pašlaik tiek pētīti un analizēti dažādi gleznas slāņi - laka, krāsas, audums - un noteikts to ķīmiskais sastāvs, bet pēc tam ieplānota mākslas darba skenēšana, kuras rezultātā no aptuveni 12 500 augstas izšķirtspējas attēliem tiks veidots kopējais mākslas darba trīsdimensiju attēls. Šajā fāzē, kas ilgs aptuveni desmit mēnešu, lielāko lomu pildīs modernās tehnoloģijas, un principā vienīgais, ko redzēs muzeja apmeklētāji, būs pati glezna un tas, kā restauratori darbojas ap datoriem un citām ierīcēm. Restaurācijas process noteikti būs interesantāks, taču pagaidām grūti prognozēt, kad tas sāksies.