Pētnieks: Gruzijā notiekošie protesti diez vai novedīs pie bruņota konflikta ar Krieviju
Lai arī Gruzijas amatpersonu retorika par Krieviju ir skarba, Kaukāza valstī notiekošie protesti diez vai novedīs pie bruņota konflikta ar kaimiņvalsti, pauda Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.
Pēc viņa teiktā, valsts vadība pēc 2008.gada kara ar Krieviju labi apzinās abu valstu spēku samērus. Neesot arī cerību, ka bruņota konflikta gadījumā, lai arī Gruzija vēlas būt rietumnieciska un tai savulaik apsolīta dalība NATO, valstij varētu palīdzēt Eiropas rietumvalstis. Turklāt daļa no tām joprojām uzskatot, ka 2008.gada konfliktu ar Krieviju izprovocējusi pati Gruzija.
Lai arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paudusi, ka "Krievija ir mūsu ienaidnieks un okupants", Andžāns uzskata, ka amatpersonas apzinās Krievijas militārās iespējas. "Retorika no amatpersonu puses ir skarba, vienlaikus viņi labi apzinās spēku samērus. Viņi saka to, ko protestētāji vēlas dzirdēt," komentēja politologs.
Turklāt jau pašlaik Krievijas reakcija, aizliedzot lidojumus uz Gruziju, kaitē ekonomikai, pauda Andžāns, līdz ar to konflikta saasināšanās Kaukāza reģiona valstij nav izdevīga arī no ekonomikas viedokļa, viņš vērtēja.
Jau ziņots, ka ceturtdien un arī vēlāk Tblisi notika plaši protesti, kurus izsauca Krievijas parlamentāriešu delegācijas vizīte, kuras laikā reliģiskiem un politiskiem jautājumiem veltītās sanāksmes vadību Gruzijas plenārsēžu zālē pārņēma Krievijas Valsts domes delegācijas pārstāvis.
Krievijas komunistu deputāts Sergejs Gavrilovs uzstājās Pareizticībai veltītajā ikgadējā starpparlamentārajā sanāksmē. Šī starpparlamentārā sapulce ir forums, kurā piedalās parlamentu deputāti no valstīm, kur galvenā reliģija ir pareizticība.
Tas izsauca opozīcijas sašutumu, un tā aicināja pilsoņus iziet ielās.
Opozīcijas atbalstītāji pulcējās pie parlamenta ieejas un mēģināja iekļūt tajā, bet policija viņus atturēja.
Protestētāji pieprasīja parlamenta spīkera Iraklija Kobahidzes, iekšlietu ministra Giorgi Gaharias un Gruzijas Drošības dienesta vadītāja Vahtanga Gomelauri atkāpšanos.
Maskavas atbalstītā Gruzijas separātiskā Dienvidosetijas reģiona dēļ Gruzijas un Krievijas starpā 2008.gada augustā izraisījās karš. Piecas dienas ilgušajā karā Krievija sakāva Gruzijas nelielo armiju, bet pēc šī militārā konflikta Maskava abas Gruzijas separātiskās provinces - Dienvidosetiju un Abhāziju - atzina par neatkarīgām valstīm.
"Krievija ir mūsu ienaidnieks un okupants," protestu laikā sacīja Zurabišvili. Viņa aicināja saglabāt mieru, norādot, ka šāda destabilizācija un iekšēja konfrontācija patiesībā nāk par labu Krievijai.
Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosodīja Gruzijā notikušos protestus, nodēvējot tos par "rusofobisku provokāciju".
"Šādas rusofobijas izpausmes rada nopietnas bažas. Neaizmirsīsim, ka Gruzija ir valsts, ko apmeklē diezgan liels skaits krievu tūristu," viņš piebilda.
Putins arī parakstījis dekrētu, ar kuru Krievijas lidsabiedrībām, sākot ar 8.jūliju, aizliegti lidojumi uz Gruziju.