Mierinot protestētājus, Gruzijas valdošās partijas līderis sola parlamenta vēlēšanu reformu

Cenšoties nomierināt protestētājus, Gruzijas valdošās partijas "Gruzīnu sapnis" līderis Bidzina Ivanišvili pirmdien solīja, ka tiks veikta parlamenta vēlēšanu reforma.

Preses konferencē Tbilisi Ivanišvili sacīja, ka notiks "plaša mēroga politiskā reforma", un nākamgad paredzētās parlamenta vēlēšanas vēlēšanas pilnībā notiks pēc proporcionālās sistēmas, kas ir viena no galvenajām protestētāju prasībām. Pašlaik no parlamenta 150 deputātiem 77 tiek ievēlēti pēc proporcionālā principa jeb vēlēšanu sarakstiem, bet 73 deputāti - vienmandāta apgabalos pēc mažoritārā principa. Protestētāji uzskata, ka pašreizējā sistēma ir izdevīga partijai "Gruzīnu sapnis".

Ivanišvili arī solīja, ka nebūs nekādas barjeras iekļūšanai parlamentā. Pašlaik partiju sarakstiem ir jāpārvar 5% barjera.

"Mums būs parlaments, kurā būs visi politiskie spēki," teica valdošās partijas līderis.

Paredzams, ka protesti, kas Tbilisi sākās ceturtdien, pirmdienas vakarā turpināsies piekto dienu pēc kārtas. Protestētāji pieprasa parlamenta ārkārtas vēlēšanas un iekšlietu ministra Giorgija Gaharijas atkāpšanos, uzņemoties atbildību par protestētāju izklīdināšanu ar asaru gāzi un gumijas lodēm ceturtdien, kad cieta vairāk nekā 200 cilvēku.

Protesti sākās ceturtdien pēc tam, kad reliģiskiem un politiskiem jautājumiem veltītās sanāksmes vadību Gruzijas parlamenta plenārsēžu zālē pārņēma Krievijas Valsts domes delegācijas pārstāvis. Deputāts komunists Sergejs Gavrilovs no Gruzijas parlamenta spīkera bietas uzstājās Starpparlamentārās sapulces par pareizticību ikgadējā sanāksmē. Šī starpparlamentārā sapulce ir forums, kurā piedalās parlamentu deputāti no valstīm, kur galvenā reliģija ir pareizticība.

Krievijas parlamentārieša klātbūtne prorietumnieciskās Gruzijas parlamentā izraisīja sašutumu valstī, kas 2008.gadā cīnījās un zaudēja īsā, bet asiņainā karā pret Krieviju par separātiskajām Abhāzijas un Dienvidosetijas republikām. Gavrilovs ir atbalstījis Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, kuru atzinusi tikai Krievija un vēl dažas valstis. Viņš ir arī daudzu gruzīnu nicinātā Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājs.

Nākamajā dienā Gruzijas parlamenta spīkers Iraklijs Kobahidze atkāpās no amata.

Putins piektdien parakstīja dekrētu, ar kuru Krievijas lidsabiedrībām, sākot no 8.jūlija, aizliegti lidojumi uz Gruziju. Viņš to pamatoja ar nacionālās drošības apsvērumiem. Putins arī deva rīkojumu amatpersonām palīdzēt Krievijas pilsoņiem atgriezties dzimtenē no Gruzijas.

Savukārt Krievijas Transporta ministrija, atsaucoties uz drošības apsvērumiem, paziņoja, ka no 8.jūlija Krievijas gaisa telpā nebūs atļauts ielidot Gruzijas lidsabiedrību lidmašīnām.

Krievija 2006.gadā bija aizliegusi transporta sakarus ar Gruziju, pastiprinoties saspīlējumam starp abām valstīm. Gaisa satiksme tika atjaunota 2010.gadā - divus gadus pēc īsā kara starp abām valstīm.

Pirmdien Krievijas patērētāju aizsardzības dienests "Rospotrebnadzor" paziņoja, ka esot konstatēta Gruzijas vīnu kvalitātes pasliktināšanās, tāpēc tiek pastiprināti kontrolēti Gruzijā ražotie alkoholiskie dzērieni, kas tiek importēti Krievijā. Maskava agrāk, pasliktinoties attiecībām ar Tbilisi, ir aizliegusi Gruzijas vīnu importu.