ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns paziņojis, ka tiks izveidota četru cilvēku komisija, kas izmeklēs 31. maijā notikušo Izraēlas bruņoto spēku uzbrukumu Brīvības flotiles kuģiem, kas mēģināja pārvarēt Gazas joslas blokādi un nogādāt palestīniešu anklāvā humānās palīdzības kravas.
Komisijas izveidei piekritusi arī Izraēla, kas uzskata, ka šis solis tai ļaus uzlabot pēdējā laikā strauji pasliktinājušās attiecības ar Turciju.
Reuters vēsta, ka par ANO komisijas vadītāju iecelts bijušais Jaunzēlandes premjerministrs Džefrijs Palmers, bet par viņa vietnieku – pašreizējais Kolumbijas prezidents Alvaro Uribe, kurš 7. augustā valsts līdera pilnvaras nodos jaunievēlētajam prezidentam Huanam Manuelam Santosam. Pa vienam pārstāvim komisijai deleģēs arī Izraēla un Turcija, kas uzskatāma par galveno cietušo incidentā – Izraēlas karavīriem ieņemot vienu no Brīvības flotiles kuģiem, izcēlās sadursmes un apšaude, kurā gāja bojā deviņi Turcijas pilsoņi.
Turcija jau paudusi gandarījumu par ANO apņemšanos izmeklēt uzbrukumu. "Jau no paša sākuma Turcija pieprasījusi, lai ANO vadīta starptautiska komiteja izmeklē uzbrukumu. Pateicoties Turcijas iniciatīvām ANO, Savienotajās Valstīs un Eiropā, Izraēla ir piekritusi sadarboties ar komiteju," sarunā ar AFP sacījis kāds Turcijas valdības pārstāvis, kurš piebildis, ka komisijas izveidošana ir pirmais solis, "lai tiktu atlīdzināta netaisnība, ko Turcija pieredzēja šajā uzbrukumā". AP atgādina, ka iepriekš Turcija draudējusi pārtraukt visus sakarus ar Izraēlu, ja ebreju valsts nepiekritīs incidenta starptautiskai izmeklēšanai, neatvainosies un nesamaksās kompensācijas uzbrukumā bojāgājušo ģimenēm un cietušajiem. Vēl viena Turcijas prasība – pilnībā atcelt Gazas joslas blokādi – pēdējo nedēļu laikā gan vairs netiek aktualizēta.
Reuters atgādina, ka Izraēla iepriekš bija atteikusies piekrist incidenta starptautiskai izmeklēšanai, uzskatot, ka ar šo uzdevumu var tikt galā pašas valsts izveidotās komisijas. Viena no tām, armijas komisija, savu darbu jau beigusi un secinājusi, ka Izraēlas armijas karavīri rīkojušies likuma ietvaros. Tajā pašā laikā gan konstatēts, ka būtiskas kļūdas pieļāvuši izlūkdienesti un armijas pavēlniecība. Savukārt neatkarīgā komisija, kuras sastāvā kā novērotāji strādās arī vairāki ārvalstu pārstāvji, savu darbu vēl nav uzsākusi – tikai augusta sākumā tā plānojusi uzsākt Izraēlas amatpersonu iztaujāšanu. Izraēlas mediji pieļauj iespēju, ka ANO komisijas izveidošana liks šai neatkarīgajai komisijai darbu pārtraukt.
Izraēlas aizsardzības ministrs Ehuds Baraks par piekrišanu starptautiskās komisijas darbam paziņoja neilgi pēc tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru. Izraēla neslēpj, ka tās mērķis ir uzlabot attiecības ar Turciju, un ebreju valsts premjers Benjamins Netanjahu norādījis, ka izmeklēšana ir Izraēlas interesēs, jo pierādīs, ka "Izraēlai nav nekā slēpjama". Tajā pašā laikā Izraēla uzsvērusi, ka komisijas amatpersonām netiks dotas tiesības pratināt armijas virsniekus un karavīrus.