Austrālijas Viktorijas štatā stājas spēkā brīvprātīgās eitanāzijas likums

© AP/Scanpix

Austrālijas Viktorijas štatā no trešdienas stājušies spēkā brīvprātīgās eitanāzijas likums, kas ļaus nedziedināmi slimiem pacientiem izbeigt dzīvi ārstu uzraudzībā, uzņemot letālu medikamentu devu.

Likumā noteiktais laika posms no pieteikšanās eitanāzijai līdz nāves brīdim ir desmit dienas. To laikā jāsaņem vairāku mediķu novērtējumi un jāizpilda citas prasības, lai pārliecinātos, ka vienīgi pacienti, kas patiešām atbilst nosacījumiem, var aiziet mūžībā ar mediķu palīdzību.

Saskaņā ar Viktorijas štata likumu eitanāzija būs pieejama pilngadīgām neārstējami slimām personām, kurām atlicis dzīvot mazāk nekā sešus mēnešus - vai 12 mēnešus neirodeģeneratīvu slimību gadījumā.

Tikai paši pacienti varēs izteikt eitanāzijas lūgumu, esot pie veselā saprāta un ar pilnu rīcībspēju. Viņiem eitanāzijas lūgums jāizsaka trīs reizes, divas reizes izejot medicīniskas pārbaudes.

Veselības ministre Dženija Mikaka prognozē, ka pirmā gada laikā asistētajai pašnāvībai mēnesī varētu pieteikties viens pacients.

1995.gadā Austrālijas Ziemeļu teritorija kļuva par pirmo vietu pasaulē, kas atļāva neārstējami slimu cilvēku eitanāziju. Tāda iespēja tika dota četriem cilvēkiem, līdz 1997.gadā federālais parlaments atcēla šo likumu.

Viktorijas štata likumus Austrālijas federālajam parlamentam nav tiesību grozīt.

Arī Rietumaustrālijas un Kvīnslendas štati apsver iespējas pieņemt līdzīgus likumus. Vēl trīs štatos ar pāris balsīm šādi likumi pēdējo gadu laikā ir noraidīti.

Pašreizējā konservatīvā Austrālijas federālā valdība ir pret asistētas pašnāvības legalizāciju.

Pasaulē

Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm ir pienācīgi jāreaģē uz Baltijas jūrā notikušajiem kabeļu bojāšanas incidentiem, ja izmeklēšana apliecinās, ka tie ir bijuši hibrīduzbrukumi, pēc tikšanās ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem piektdien žurnālistiem Viļņā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Svarīgākais