Vairāk nekā 70 miljoni cilvēku 2018.gada beigās reģistrēti kā bēgļi vai piespiedu kārtā pārvietotas personas, trešdien paziņojusi ANO.
Tas ir augstākais pārvietoto personu skaits, kāds reģistrēts kopš Apvienoto Nāciju bēgļu augstākā komisāra biroja (UNHCR) izveidošanas 1950.gadā.
2017.gada beigās piespiedu pārvietoto personu skaits saskaņā ar ANO aplēsēm sasniedza 68,5 miljonus.
Savā ikgadējā ziņojumā UNHCR atzinis, ka 70,8 miljoni pārvieto personu ir vēl "konservatīva" aplēse, īpaši ņemot vērā, to venecuēliešu skaitu, kas postošās politiskās un ekonomiskās krīzes dēļ bijuši spiesti pamest savas mājas.
ANO lēš, ka kopš 2016.gada Venecuēlu pametuši 3,3 miljoni cilvēku.
Tomēr ANO augstākais bēgļu komisārs Filipo Grandi žurnālistiem Ženēvā norādīja, ka Apvienotās Nācijas savās aplēsēs ņēmušas vērā tikai tos venecuēliešus, kas pieprasījuši patvērumu kādā citā valstī, un viņu skaits sasniedz aptuveni pusmiljonu.
Līdztekus situācijai Venecuēlā starp iemesliem piespiedu kārtā pārvietoto personu skaita pieaugumam UNHCR min arī etniskos konfliktus Etiopijā, kuru dēļ savas mājas pērn bijuši spiesti pamest aptuveni 1,56 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa tomēr palikuši savas valsts robežās.
Starp valstīm, kas "ražo" vienlielāko skaitu gan iekšēji pārvietoto personu, gan bēgļu, kas dodas uz ārvalstīm, joprojām ir Sīrija un Nigērija.
Liels skaits cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas arī Dienvidsudānā un Kongo.
Kopumā pārvietoto personu skaits pēdējo 20 gadu laikā ir dubultojies un tagad pārsniedz, piemēram, Taizemes iedzīvotāju skaitu.
Tomēr šī tendence turpina attīstīties "nepareizajā virzienā", uzsvēra Grandi.
Saskaņā ar UNHCR ziņojumu 41,3 miljoni pārvietoto personu nav pametuši savu valsti, 25,9 miljoni kļuvuši par bēgļiem, bet 3,5 miljoni pieprasījuši patvērumu, taču viņu lietas vēl nav izskatītas.
Vislielākais iekšēji pārvietoto personu skaits ir Sīrijā, kas kopš 2011.gada ir ierauta nežēlīgā pilsoņkarā, un Kolumbijā, kas cietusi no desmitgadēm ilgušas vardarbības.
UNHCR ziņojumā par bēgļiem atzīti arī 5,5 miljoni palestīniešu, kas izkaisīti pa vairākām valstīm, taču vislielākais šādu personu skaits atrodas Libānā un Jordānijā.
Vislabākais risinājums bēgļu situācijai būtu iespēja tiem atgriezties dzimtenē, taču 20% no viņiem dzīvo ārvalstīs jau ilgāk nekā 20 gadus, norādīja Grandi.
Pērn savās mājās varēja atgriezties tikai 2,5 miljoni bēgļu, kamēr 2017.gadā tādu bija pieci miljoni.
"Mēs esam kļuvuši nespējīgi panākt mieru," atzina komisārs. "Ir tiesa, ka pastāv jauni konflikti, jaunas situācijas, kas rada bēgļus (..), taču vecie [konflikti] nekad netiek atrisināti. Kad bija pēdējais konflikts, kuru jūs atminaties esam atrisinātu?"
Vissmagākā bēgļu uzņemšanas nasta gulstas uz pasaules nabadzīgākajām valstīm, kur mīt trešdaļa no pasaules bēgļu kopskaita, norādīja Grandi.
Vislielāko bēgļu skaitu pērn uzņēmusi Sīrijai kaimiņos esošā Turcija un Afganistānai kaimiņos esošā Pakistāna. Tām seko Uganda, Sudāna un Vācija.
Tomēr vislielāko jauno patvēruma pieprasījumu skaitu pērn saņēmušas ASV, kas kļuvušas par galveno ceļamērķi Centrālamerikas valstu iedzīvotājiem un venecuēliešiem.
Lielu jauno patvēruma pieprasījumu skaitu saņēmušas arī Dienvidamerikas valstis, Dienvideiropas valstis, Vācija, Francija un Kanāda.
