Brazīlijas prezidents: Homofobijas kriminalizācija var kaitēt gejiem

© AFP/Scanpix

Brazīlijas galēji labējais prezidents Žairs Bolsonaru piektdien kritizēja augstākās tiesas lēmumu kriminalizēt homofobiju, sakot, ka tas var "kaitēt" gejiem, atturot uzņēmumus no viņu pieņemšanas darbā.

Bolsonaru arī sacīja, ka tiesa bija rīkojusies "pilnīgi nepareizi", ieejot likumdošanas jomā.

Augstākā tiesa ceturtdien ar astoņām balsīm par un trim pret nolēma klasificēt noziegumus pret gejiem un transpersonām kā līdzvērtīgus rasismam, līdz Kongress pieņems likumu tieši par LGBT diskrimināciju.

Kongresā vairākums ir konservatīvajiem, un to stipri ietekmē evanģēliskās baznīcas.

Bolsonaru, piektdien runājot ar reportieriem, sacīja, ka darba devēji "padomās divreiz" pirms geja pieņemšanas darbā, baidoties no iespējamām apsūdzībām homofobijā.

Prezidents arī izteicās par iespēju nominēt augstākajai tiesai evanģēlisku tiesnesi, lai palīdzētu "līdzsvarot" šo tiesu.

Trīs augstākās tiesas tiesneši, kas bija balsojuši pret, piekrita Bolsonaru uzskatam, ka homofobijas kriminalizēšana ir Kongresa, nevis tiesas ziņā.

"Tikai Kongress var pieņemt noziegumu un sodu [definīciju]; tikai Kongress var pieņemt likumus par kriminālu rīcību," teica tiesnesis Rikardo Levandovskis.

Brazīlijā vardarbības līmenis pret seksuālajām minoritātēm ir

viens no augstākajiem pasaulē.

Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas "Grupo Gay de Bahia" datiem, 2017.gadā Brazīlijā notikušas 387 slepkavības un 58 pašnāvības "homotransfobijas" dēļ - par 30% vairāk nekā 2016.gadā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais