Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai, paziņoja Eiropas policijas aģentūras "Europol" amatpersona Pedru Felisiu, kas Eiropas Savienības (ES) policijas aģentūrā atbild par cīņu pret naudas atmazgāšanu.
Viņš sacīja, ka "milzīgas noziedzīgas naudas plūsmas" Eiropā galvenokārt ienāk no Krievijas un Ķīnas.
"No Krievijas ekonomikas nāk miljardiem noziedzīgas naudas," uzsvēra Felisiu, brīdinot, ka var atkārtoties skandāli ar nelegālas izcelsmes naudu no Krievijas Baltijas valstu bankās.
Viņš piebilda, ka problēmu pastiprina "nulles sadarbība no Krievijas puses".
Lai gan situācija ir uzlabojusies, Felisiu norādīja, ka joprojām pastāv trūkumi, jo īpaši Baltijas valstīs.
"Dažas bankas Baltijas valstīs ir ļoti neaizsargātas pret naudas atmazgāšanas darbībām, jo īpaši Krievijas izcelsmes. Uzlabojumi ir, bet situācija ne tuvu nav atrisināta," atzina "Europol" pārstāvis.
Viņš paskaidroja, ka netīrā nauda beigu beigās tiek investēta citviet, lai gan Baltijas valstis ir "frontes līnija" naudas atmazgāšanai.
"Investīcijas nekustamajā īpašumā ir viens no galvenajiem beigu risinājumiem," sacīja Felisiu, norādot uz Londonu un Romu.
Tiek uzskatīts, ka nelegālā nauda no Krievijas ir galvenais iemesls naudas atmazgāšanas skandāliem Dānijas bankas "Danske Bank" Igaunijas filiālē un Zviedrijas bankā "Swedbank".
Investīciju kompānijas "Hermitage Capital Management" līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders šogad iesniedzis sūdzību Latvijas varasiestādēm par "Swedbank", apgalvojot, ka šī banka bijusi iesaistīta Krievijas naudas atmazgāšanas skandālā.
Brauders, kurš kļuvis pazīstams ar kampaņu sava bijušā darbinieka advokāta Sergeja Magņitska piemiņas saglabāšanai, jau iepriekš iesniedzis sūdzības par "Swedbank" Zviedrijas un Igaunijas varasiestādēm, apgalvojot, ka Zviedrijas bankas konti izmantoti, lai laikā no 2006. līdz 2012.gadam atmazgātu 176 miljonus eiro.
Lielākā daļa šīs summas jeb 117 miljoni eiro pārskaitīti caur Igaunijas "Swedbank".
Savukārt "Danske Bank" atzinusi, ka 200 miljardi eiro aizdomīgas naudas, tostarp no Krievijas un bijušajām padomju republikām, ir izplūdusi caur tās filiāli Igaunijā.
Dānijas bankas darbību Igaunijā apturēja varasiestādes, bet pati banka paziņoja par aiziešanu no abu pārējo Baltijas valstu un Krievijas tirgus.
Arī pret "Swedbank" sākta izmeklēšana pēc tam, kad Zviedrijas raidsabiedrība SVT vēstīja, ka tā caur meitasbanku Igaunijā apkalpojusi miljardiem eiro vērtus maksājumus no augsta riska klientiem, galvenokārt no Krievijas.
Tikmēr Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pastiprinājis banku sektora un tā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sakārtošanas centienus.
Īpaša uzmanība banku sektoram Latvijā tika pievērsta pēc tam, kad pēc ASV apsūdzībām naudas atmazgāšanā pērn tika slēgta viena no lielākajām bankām Latvijā "ABLV", kurai bija daudz klientu no Krievijas.
Igaunijā reformas šogad bremzējās saistībā ar ilgo valdības veidošanas procesu, bet Lietuvas saistība ar banku skandāliem nav bijusi būtiska.
Savukārt Parīzē bāzētās Finanšu darījumu darba grupas jaunākajā ziņojumā uzsvērts, ka "nelikumīgi ieņēmumi lielā apmērā ik gadu aizplūst no Ķīnas".
Valstij atverot savu finanšu sektoru, arī Ķīnas centrālā banka pēdējo gadu laikā kļuvusi aktīvāka šajā jomā, pastiprinājusi uzraudzību, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu. Arī šī institūcija komentārus nesniedza.
Nesenie skandāli mudinājuši "Europol" vairāk darīt cīņā pret finanšu noziegumiem. Organizācija koordinē pārrobežu izmeklēšanas un bija iesaistīta 2016.gada operācijā, kad tika izjaukts starptautisks narkotiku un naudas atmazgāšanas kartelis.