Honkongas protestu laikā "Telegram" cietusi no Ķīnas sāktā kiberuzbrukumā

Pret šifrēto ziņu apmaiņas platformu "Telegram" vērsts plašs kiberuzbrukums, kas sācies Ķīnā, ceturtdien paziņoja kompānijas vadītājs Pāvels Durovs, pieļaujot, ka tas saistīts ar politiskajiem nemieriem Honkongā.

"Telegram" paziņoja, ka cieš no spēcīga izkliedētā pakalpojuma atteikuma uzbrukuma (DDoS), kas nozīmē, ka hakeri pārslogo mērķa serverus ar lielu skaitu viltus pieprasījumu.

Platforma brīdināja, ka lietotājiem daudzos reģionos var būt problēmas pieslēgties pakalpojumam.

Durovs apstiprināja, ka lielākā daļa viltus pieprasījumu sūtīti no Ķīnas, un lielākā daļa to nosūtīti laikā, kad Honkongā notika protesti.

Vēlāk "Telegram" tviterī paziņoja, ka pakalpojums ir stabilizēts.

Uz lūgumu komentēt Durova apgalvojumus, Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Gens Šuans sacīja, ka nav informēts par tādu incidentu.

"Varu pateikt, ka mēs Ķīnā vienmēr esam pret jebkādu kiberuzbrukumu formu. Arī Ķīna cieš no kiberuzbrukumiem," viņš teica.

Daudzi protestētāji Honkongā ir izmantojuši "Telegram" pakalpojumu, lai izvairītos no elektroniskās izlūkošanas un koordinētu demonstrācijas pret pretrunīgi vērtēto Pekinas atbalstīto plānu par aizdomās turētu personu izdošanu Ķīnai.

Demonstrācijas trešdien kļuva vardarbīgas, kad policija ar asaru gāzi un gumijas lodēm izklīdināja protestētājus, kas mēģināja iekļūt pilsētas parlamentā.

Šī ir vērienīgākā protesta akcija kopš 1997.gada, kad agrākā Lielbritānijas kolonija tika iekļauta Ķīnas sastāvā ar plašām autonomijas tiesībām.

"Telegram" darbību sāka 2013.gadā, tas ļauj lietotājiem apmainīties ar šifrētām teksta ziņām, fotogrāfijām un video, kā arī radīt tā dēvētos kanālus līdz pat 200 000 cilvēku. Tāpat platforma atbalsta šifrētus balss zvanus.

Pērn kompānija paziņoja, ka tās aktīvo lietotāju skaits pārsniedz 200 miljonus mēnesī.

Šifrēto ziņapmaiņas lietotņu, piemēram, "Telegram" un "WhatsApp", pakalpojumus izmanto dažādi cilvēki visā pasaulē, kas mēģina izvairīties no varasiestāžu izlūkošanas, tostarp džihādisti no "Islāma valsts", narkotiku tirgoņi, kā arī cilvēktiesību aktīvisti un žurnālisti.

Pēdējo gadu laikā valdības ir veltījušas būtiskus resursus, lai mēģinātu uzlauzt vai apiet šo lietotņu drošības sistēmas, liecina tehnoloģiju kompāniju un pētnieku rīcībā esošie dati. Dažas valstis ir vienkārši aizliegušas tādas lietotnes.

Honkonga neietilpst "Ķīnas Lielajā ugunsmūrī", kur valsts kontinentālajā daļā ir būtiski interneta pieejamības ierobežojumi, tostarp ir bloķēta "Telegram" lietošana.

Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997.gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.

Pašreizējos protestus izraisīja bažas, ka likumprojekta pieņemšana ļautu izdot Ķīnai cilvēkus no Honkongas, kuriem būtu jāatbild kontinentālās Ķīnas politizētajā un necaurskatāmajai tieslietu sistēmai.