Vēl vienā ASV štatā ļaus nedziedināmi slimiem cilvēkiem no dzīves šķirties asistētā pašnāvībā

 
©SCANPIX

ASV Menas štats trešdien legalizējis tā dēvētās asistētās pašnāvības, atļaujot nedziedināmi slimiem cilvēkiem aiziet no dzīves ar mediķu izrakstītu zāļu palīdzību.

Menas gubernatore demokrāte Džaneta Milsa, kura iepriekš pauda šaubas par likumprojektu, trešdien to parakstīja.

Mena ir astotais ASV štats, kurš legalizējis asistētās pašnāvības. Pirmā šādu soli spēra Oregona 1997.gadā un tā vairāk nekā desmit gadus bija vienīgā ASV pavalsts, kurā atļauta šāda prakse.

2008.gadā Oregonas piemēram sekoja Vašingtonas štats, un vēlāk šādu soli spēra arī Kalifornija, Kolorado, Havajas, Vermonta un Ņūdžersija.

Šogad vēl vismaz 18 štati apsvēruši asistēto pašnāvību legalizēšanu.

Montānā asistētās pašnāvības ar likumu nav atļautas, bet Augstākā tiesa 2009.gadā nolēma, ka ārsti drīkst izmantot pacientu lūgumu pēc medikamentiem dzīves pārtraukšanai kā aizstāvību pret kriminālapsūdzībām.

Menas likums atļauj ārstiem izrakstīt nedziedinām slimiem pacientiem letālu medikamentu devu.

Likumprojekts štata Pārstāvju palātā tika pieņemts tikai ar vienas balss pārsvaru un nelielu vairākumu Senātā. Iepriekš vismaz septiņas reizes priekšlikums neieguva pietiekamu atbalstu likumdevēju sapulcē.

Likumprojekta atbalstītāji, tostarp demokrāti un neliela daļa republikāņu, aizstāvēja viedokli, ka nedziedināmi slimiem cilvēkiem ir jādod iespēja izvēlēties mierīgu nāvi.

Pretinieki savukārt bažījas, ka likumprojekts pakļaus nedziedināmi slimus pacientus, sevišķi trūcīgos cilvēkus, invalīdus, vecus cilvēkus lielām briesmām un riskam tikt izmantotiem, piespiestiem vai citādi ietekmētiem. Kritiķi norādījuši, ka likumprojekts nesniedz pietiekamas garantijas pret šādiem riskiem.

Savukārt likumprojekta autori uzskata, ka tajā ir novērstas agrākās nepilnības, kuru dēļ iepriekšējie priekšlikumi legalizēt asistētās pašnāvības tika noraidīti.

Likumprojektā noteikts, ka pacientam, kurš vēlas beigt dzīvi asistētā pašnāvībā, tas jāpieprasa vienu reizi rakstiski un divas reizes mutiski, un jāsaņem otra ārsta viedoklis. Mediķiem arī jānovērtē, vai pacients necieš no depresijas vai citiem faktoriem, kas var ietekmēt viņa lēmumu.

Likums paredz kriminālatbildību par personas piespiešanu pieprasīt asistēto pašnāvību vai šāda lūguma viltošanu.