Vairāk nekā 100 000 cilvēku, kuru pieteikumi uz bēgļa statusa saņemšanu Vācijā noraidīti, kopš 2014.gada saņēmuši Vācijas valdības pabalstus reintegrācijai dzimtenē, tomēr no viņiem 2500 atkal ieradušies Vācijā un atkārtoti lūguši piešķirt bēgļa statusu, liecina ceturtdien publiskotie dati.
"No 102 761 cilvēka, kas pretendējuši uz bēgļa statusu un brīvprātīgi pametuši Vāciju pēc pieteikuma noraidīšanas, no 2017. līdz 2019.gadam 2506 to iesnieguši no jauna pēc atkārtotas ierašanās valstī," teikts Vācijas valdības atbildē Bundestāga brīvo demokrātu (FDP) frakcijai.
Vairums atraidīto pretendentu, kas pēdējo piecu gadu laikā saņēmuši budžeta līdzekļus, lai reintegrētos izcelsmes valstī, Vācijā bija ieradušies no Austrumeiropas un Dienvideiropas.
Visbiežāk šādu pabalstu saņemšanas iespēju kopš 2014.gada izmantojuši Albānijas un Serbijas pilsoņi.
Vācijas valdības piedāvājumam atsaukušies arī daudzi Krievijas, Gruzijas, Irākas un Ziemeļmaķedonijas pilsoņi. Savukārt Afganistānas un Turcijas pilsoņi reintegrācijas programmā iesaistījušies reti.
Atbilstoši programmas nosacījumiem ārzemnieks pabalstu izceļošanai uz dzimteni var saņemt tikai vienu reizi.
Pabalsta apmērs atbilst summai, lai programmas dalībnieks dzimtenē gadu varētu īrēt dzīvokli. Tiem, kas šo pabalstu saņēmuši, bet atkal ieradušies Vācijā, pabalsts ir jāatmaksā valstij.
"Aptuveni tūkstotis atkārtotu pieteikumu par politiskā patvēruma saņemšanu no cilvēkiem, kuriem tas jau reiz atteikts, runā pats par sevi," sacīja FDP Bundestāga frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Štefans Tome.
