Vācijā grasās izšaut ganāmpulkus apdraudošos vilkus
 
©AFP/Scanpix

Vācijas valdība vakar saskaņojusi likumprojektu, kas paredz vienkāršot vilku medības, atļaujot izšaut tos dzīvniekus, kuri apdraud zemnieku ganāmpulkus. Likumprojekts, kas vēl jāapstiprina parlamentā, tapis pēc ilgstošiem strīdiem un diskusijām starp Lauksaimniecības un Vides aizsardzības ministriju, un to bargi kritizējuši dzīvnieku tiesību aizstāvji, norādot, ka viss atkal var beigties ar Vācijā dzīvojošo vilku pilnīgu iznīdēšanu.

Pelēkais vilks jeb Canis lupus Vācijā ir aizsargājams dzīvnieks. Deutsche Welle atgādina, ka šie dažādos mītos, leģendās un pasakās pieminētie plēsēji Vācijā tika pilnīgi iznīcināti XIX gadsimta vidū. Tikai šā gadsimta sākumā vilku populācija sāka pamazām atjaunoties, pateicoties no Polijas ieklīdušajiem dzīvniekiem. Vides aizsardzības ministrijas aplēses liecina, ka pašlaik Vācijā (lielākoties valsts austrumos un ziemeļos) dzīvo ap 400 vilku, taču Vācijas mednieku asociācija uzskata, ka šo dzīvnieku skaits jau varētu sasniegt 1000 īpatņus. Vairāki speciālisti gan norādījuši, ka daļa vilku ir sapārojušies ar klaiņojošiem suņiem, un daudzos vilku baros vairums ir tieši šādu hibrīdu.

Taču neatkarīgi no statusa, plēsēju bari sagādā raizes lauksaimniekiem. 2017. gadā Vācijā reģistrēti gandrīz 500 vilku uzbrukumi ganāmpulkiem, kuros zemnieki zaudējuši vairāk nekā 1650 dzīvniekus - lielākoties aitas. Līdz šim likums noteica, ka vilkus drīkst izšaut vienīgi tad, ja tie rada tiešus draudus cilvēkiem, un, lai gan šādi gadījumi ir ļoti reti, tiek lēsts, ka kopš 2000. gada Vācijā nošauti aptuveni 280 vilki, raksta AFP. Ja parlaments pieņems valdības rosināto likumu (un nav nekādu pazīmju, ka to varētu noraidīt), vilku medības varētu uzņemt jaunus apgriezienus.

Jaunā likuma redakcija nosaka, ka izšaujami visi tie vilku bari, kuru locekļi vainojami uzbrukumos ganāmpulkiem. Lai saņemtu attiecīgu atļauju, cietušajiem zemniekiem būs jāvēršas federālo zemju vides aizsardzības pārvaldē, iesniedzot pierādījumus par nodarītajiem zaudējumiem. Ja fermerim pašam ir mednieka licence, ar vilkiem viņš drīkstēs izrēķināties patstāvīgi, bet ja ne, tad talkā nāksies saukt profesionālus medniekus. Jaunais likums arī paredz bargus sodus par vilku piebarošanu un piejaucēšanu, jo amatpersonas uzskata, ka šādas rīcības rezultātā dzīvniekiem zūd bailes no cilvēkiem un tie aizvien biežāk tuvojas mājokļiem, cerot uz kādu guvumu. Tiesa, ne mazums zoologu par šādu interpretāciju tikai pasmīn, norādot, ka savvaļas dzīvnieku aizvien biežākā atrašanās apdzīvotajās vietās saistāma vienīgi ar to, ka cilvēki viņiem atņēmuši ierastos dzīves areālus. Zaķus, mežacūkas vai lapsas, ar ko ir pārpilnas Vācijas pilsētas, speciāli taču neviens nepiebaro.