Ukrainas mērķis ir iekļauties Eiropas Savienības (ES) brīvajā tirgū, kā arī noteikt bezvīzu režīmu ar ES, šo jautājumu risināšanā Latvija būs labs palīgs, šodien pēc Latvijas-Ukrainas starpvaldību komisijas (SVK) ekonomiskās, rūpnieciskās un zinātniski-tehniskās sadarbības jautājumos trešās sēdes atzina Ukrainas ekonomikas ministrs Vasīlijs Cuško.
Čusko un Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) sēdes laikā apsprieduši jomas, kurās abas valstis varētu sadarboties. Tika pārrunāta iespēja sadarboties tranzīta jomā, izmantojot Rīgas ostu, kā rezultātā abu valstu puses vienojās, ka šā gada augusta beigās vai septembrī ieradīsies Ukrainas eksperti, kas izpētīs šo sadarbības iespēju.
Kampars atzina, ka sadarbība tranzīta jomā būtu iespējama, nodrošinot preču plūsmu no un uz Melnās jūras un Kaukāza reģionu, uzsverot, ka būtiska loma šajā jomā ir arī aviosakaru attīstībai un aviopārvadājumu skaita palielināšanai.
Tāpat Cuško informēja, ka Ukraina ir iecerējusi īstenot vērienīgu mājokļu un komunālās saimniecības modernizācijas projektu, kā arī hidroelektrostaciju un nozaru ar augstu energopatēriņu modernizāciju un ir ieinteresēta sadarboties energoefektivitātes jomā, kur Latvijai ir lielāka pieredze.
Savukārt Kampars norādīja uz faktu, ka Latvijas uzņēmējiem Ukraina ir liels un saistošs tirgus. "Latvijas uzņēmēju interese par sadarbības attīstību ar Ukrainu tradicionāli ir bijusi ļoti liela, par ko liecina gan savstarpējās tirdzniecības plūsma, gan investīciju apjoms. Latvija ir ieinteresēta sadarboties gan tradicionālajās nozarēs kā mašīnbūve, metālapstrāde, būvniecība, transports, enerģētika, pārtikas un ķīmijas rūpniecība, kokapstrāde, bet arī jaunajās, ar augstu pievienoto vērtību, inovatīvajās nozarēs," sacīja ministrs.
Būtiska uzmanība SVK sēdē tika veltīta sadarbībai lauksaimniecības nozarē. Iecerēts palielināt lauksaimniecības preču plūsmu, attīstīt sadarbību ar zivrūpniekiem, kā arī stiprināt sadarbību starp valsts iestādēm veterinārās kontroles jomā.
SVK vienojās sadarboties tūrisma jomā, veicinot tūrisma uzņēmēju dalību starptautiskos tūrisma pasākumos, kas norisinās abās valstīs. Ukrainas puse arī uzaicināja Latvijas tūrisma uzņēmējus piedalīties starptautiskajās tūrisma izstādēs, kas notiks Kijevā un Jaltā.
Tāpat tika parakstīta Latvijas-Ukrainas ekonomiskās sadarbības programma 2010.-2011.gadam, kura nosaka uzdevumus konkrētām organizācijām, lai uzlabotu un paplašinātu divpusējo ekonomisko sadarbību dažādos līmeņos. Šādas sadarbības programmas kopš 2008.gada paredzēts sagatavot un īstenot ik gadu.
Lai veicinātu divpusējo sadarbību un nodrošinātu ikvienam Latvijas un Ukrainas uzņēmējam plašākas iespējas lietišķo kontaktu dibināšanai, tuvākajā laikā plānots atklāt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Ukrainā.
Nākamo Latvijas-Ukrainas SVK sēdi plānots rīkot Kijevā 2011.gada pirmajā pusē.
Jau ziņots, ka šodien Rīgā notika Latvijas-Ukrainas starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās un zinātniski-tehniskās sadarbības jautājumos trešā sēde, kuras laikā tika parakstīta Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības programmu 2010.-2011.gadam.
SVK Starpvaldību komisijas Latvijas puses līdzpriekšsēdētājs ir Kampars, bet Ukrainas puses līdzpriekšsēdētājs ir Cuško.
SVK otrā sēde notika 2009.gada 4.jūnijā Kijevā, kuras laikā tika panāktas vienošanās par divpusējās ekonomiskās sadarbības aktivizēšanu, kā arī pieņemti lēmumi un rekomendācijas dažādos ekonomiskās sadarbības jautājumos reformu un eirointegrācijas jomā, kā arī transporta, kurināmā un enerģētiskā kompleksa jomā, uzņēmējdarbības, rūpniecības un būvniecības jomās, standartizācijas, akreditācijas, sertifikācijas, metroloģijas, atbilstības novērtējuma un patērētāju tiesību aizsardzības jomās, agrorūpniecības kompleksa, tūrisma, izglītības un zinātniski tehniskajā jomā.
2009.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Ukrainu sasniedza 148,6 miljonus eiro (aptuveni 104 miljoni latu), kas ierindoja Ukrainu 21.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.
Eksports uz Ukrainu veidoja 56,8 miljonus eiro (aptuveni 39 miljoni latu), savukārt imports - 91,8 miljoni eiro (aptuveni 64 miljoni latu), tādejādi Ukraina bija Latvijas 22. nozīmīgākais eksporta un importa partneris.
Latvijas preču eksports bija 53,6 miljoni eiro (aptuveni 37 miljoni latu), savukārt imports - 81,2 miljons eiro (aptuveni 57 miljoni latu). 2010.gada pirmajā ceturksnī Latvijas preču eksports uz Ukrainu bija 14,73 miljoni eiro (aptuveni 10 miljoni latu), savukārt imports - 17 miljoni eiro (aptuveni 12 miljoni latu). Salīdzinot ar 2009.gada pirmo pusgadu preču eksports palielinājies par 0,3%, savukārt imports samazinājies par 14%.
Galvenās eksporta preču grupas ir ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (28%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (22,4%), mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (11,5%), koksne un tās izstrādājumi (5%), koksnes papīrmasas, papīrs, kartons (4,8%).
Galvenās importa preču grupas ir transporta līdzekļi (43,7%), metāli un to izstrādājumi (13,8%), pārtikas rūpniecības produkti (9,1%), augu valsts produkti (8,5%), koksnes papīrmasas, papīrs, kartons (4,9%).