Seima deputāte aicina BBC neizplatīt nepatiesību par Lietuvas nacionālo partizānu komandieri

Deputāte norādījusi, ka nav pareizi ļaut publiski paust patiesībai neatbilstošus izteikumus, kas ļauj domāt, ka Ramanausks-Vanags kaut kādā veidā bijis saistīts ar ebreju genocīdu vai sadarbojies ar nacistiem.

Līdzīgus apgalvojumus nesen izteica arī Krievijas vēstniecība Amerikas Savienotajās Valstīs, kad Lietuvas nacionālo partizānu komandierim Čikāgas priekšpilsētā tika atklāts piemineklis.

Deputāte uzsvērusi, ka zinātnieki šo jautājumu izpētījuši īpaši sīki un šāda veida apgalvojumi atspēkoti, ko apliecina arī tiesu lēmumi lietās par neslavas celšanu. To atzinis arī Izraēlas vēstnieks Lietuvā Amirs Maimons, kas ticies ar Ramanauska-Vanaga meitu un izteicis viņai atbalstu.

Kā atgādinājusi Morkūnaite-Mikulēniene, Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka Lietuvas partizāniem bijusi īpaša loma Lietuvas brīvības un neatkarības aizstāvēšanā un viņu nogalināšana padomju okupācijas laikā vērtējama kā genocīds.

"Žēl, ka šādas apsūdzības Ramanauskam-Vanagam, ko Lietuvas Republikas Seims 2018.gadā atzina par Lietuvas valsts vadītāju, atrod ceļu uz BBC, kas ar savām objektīvajām ziņām izpelnījusies Lietuvas auditorijas uzticēšanos," raksta politiķe. "Tādēļ šai vēstulē gribu pievērst BBC uzmanību plašākam kontekstam - ka šīs nepatiesās ziņas atkārto Kremļa propagandu, kuras mērķis ir sēt šaubas, diskreditēt pretošanos padomju režīmam, cenšoties attaisnot represijas okupētajās valstīs," raksta deputāte.

Morkūnaite-Mikulēniene britu nacionālajai raidsabiedrībai nosūtījusi Lietuvas brīvības cīņām un padomju okupācijas laikā rīkotajām represijām veltītu izdevumu angļu valodā un aicinājusi BBC žurnālistus, kuri raksta par šiem tematiem, dziļāk painteresēties par Ramanauska-Vanaga biogrāfiju, apmeklēt Okupācijas un brīvības cīņu muzeju Viļņā un tikties

ar Lietuvas Genocīda un pretošanās pētījumu centra zinātniekiem un brīvības cīņu dalībniekiem.

Jau ziņots, ka Lietuva pagājušajā nedēļā izteica protestu Krievijai saistībā ar patiesībai neatbilstošu izteikumu izplatīšanu par Ramanausku-Vanagu, kuram Čikāgas priekšpilsētā tika atklāts piemineklis. Krievijas vēstniecība Amerikas Savienotajās Valstīs pēc pieminekļa atklāšanas izplatīja paziņojumu, kurā Ramanausks-Vanags tika apsūdzēts par līdzdalību holokaustā Lietuvas Ārlietu ministrija to vērtēja kā daļu no plašākas dezinformācijas, kas tiek izplatīta visos līmeņos, mēģinot diskreditēt Lietuvas partizānu pretošanās kustību un noliegt padomju okupācijas faktu.

Alītas skolotāju semināra pasniedzējs Ramanausks (1918-1957) partizānu kustībā iesaistījās 1945.gada pavasarī, sākoties otrajai padomju okupācijai. 1948.gadā viņš tika ievēlēts par Dienvidlietuvas partizānu apriņķa komandieri. 1949.gadā Ramanausks-Vanags kopā ar citiem partizānu kustības komandieriem parakstīja Lietuvas brīvības cīņas kustības padomes deklarāciju.

Tai pašā gadā viņš iecelts par Lietuvas brīvības cīņas kustības prezidija priekšsēdētāja Jona Žemaiša vietnieku, bet 1950.gada sākumā kļuvis par kustības Aizsardzības spēku komandieri.

1952.-1953.gadā Ramanausks-Vanags no aktīvas bruņotās cīņas izstājās un kopā ar ģimeni slēpās līdz pat 1956.gadam, kad kopā ar sievu Kauņā tika apcietināts, un gadu vēlāk viņam 39 gadu vecumā tika izpildīts nāvessods. Cietuma mediķu rakstītie dokumenti liecina, ka jau drīz pēc aizturēšanas viņš nežēlīgi spīdzināts.

2018.gads, kad apritēja 100 gadu kopš Ramanauska Vanaga dzimšanas, Lietuvā bija pasludināts par viņa piemiņas gadu. Pērn Lietuvas Seims arī pieņēma rezolūciju, kurā atzina, ka Ramanausks-Vanags uzskatāms par Lietuvas valsts augstāko vadītāju laikā no 1954.gada novembra līdz savai nāvei.