"Islāma valsts" joprojām ir nopietns drauds Rietumiem, apgalvo Vācijas izlūkdienests

 
©Scanpix

Teroristu grupējums "Islāma valsts" ir sakauts Tuvajos Austrumos, tomēr tas joprojām ir bīstams Rietumos, brīdinājis Vācijas iekšējās izlūkošanas dienesta vadītājs Tomass Haldenvangs.

Haldenvangs, kurš par Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītāju kļuva pagājušā gada beigās, pirmdien pirmo reizi vadīja BfV tradicionālo simpoziju, kas šoreiz bija veltīts politiskā ekstrēmisma spējām mobilizēt sekotājus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad simpoziju uzmanības centrā galvenokārt bija islāmisti, Haldenvangs šoreiz pievērsās plašākam jautājumu lokam, tostarp labējiem un kreisajiem ekstrēmistiem.

Taču arī reliģiski motivētajam ekstrēmismam tik pievērsta pienācīgā uzmanība. Haldenvangs brīdināja, ka cilvēkiem nevajadzētu sevi maldināt ar faktu, ka "Islāma valsts" ir militāri sakauta Sīrijā un Irākā.

Pieminot nesenos uzbrukumus Šrilankā, Haldenvangs norādīja, ka "Islāma valsts" ir nogājusi pagrīdē, un pauda bažas, ka grupējuma uzbrukumi var pamudināt potenciālos atdarinātājus citur pasaulē.

"Islāma valsts" sekotāji Rietumeiropā izplata propagandu, tostarp Vācijā. "Šī propaganda turpina aicināt uz uzbrukumiem Rietumu mērķiem," norādīja BfV vadītājs.

"Diemžēl, mēs zinām pietiekami daudz islāmistu teroristu, kam ir šādi plāni," viņš piebilda.

Pēdējais un nopietnākais islāmistu uzbrukums Vācijā notika 2016.gada decembrī, kad tunisietis Aniss Amri sarīkoja teroraktu Berlīnes Ziemassvētku tirdziņā, nogalinot 12 cilvēkus.

BfV arī konstatējis jaunu dinamiku labējo ekstrēmistu vidū. Pievērošoties zināmiem jautājumiem, viņi cenšas pietuvināties vienkāršajiem pilsoņiem un saindēt atmosfēru ar propagandu un dezinformāciju. Kā piemēru tam Haldenvangs minēja ksenofobiskos protestus Kemnicā 2018.gada vasarā pēc divu imigrantu pastrādātas slepkavības.

Nesaucot nevienu vārdā, Haldenvangs atgādināja simpozija apmeklētājiem, ka "zināmas partijas" Vācijas parlamentā ir pārņemtas ar ksenofobiju un naidu pret imigrantiem.

Skaļi protesti dod spēku ekstrēmistu grupējumiem, sacīja Haldenvangs, piebilstot, ka tieši tādēļ aizdomās tiek turēta eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) jaunatnes organizācija un partijas spārns, kas saistīts ar Tīringenes federālās zemes AfD nodaļas līderi Bjernu Heki. Abos gadījumos BfV zina, ka notikušas ekstrēmistu aktivitātes, norādīja Haldenvangs.

BfV plāno novērot AfD jūlijā plānoto kongresu.

Dalībnieku uzvedības novērošana un runu izpētīšana būs "ļoti interesants zināšanu avots", norādīja Haldenvangs.

Fakts, ka galēji labējo tīkls Vācijā paplašinās, sevišķi caur internetu nav nekāds jaunums, taču pēdējā laikā BfV tam pievērš arvien lielāku uzmanību.

Bieži nav skaidrs, kurš ar ko sadarbojas, un neonacistiskā Nacionāldemokrātiskā partija (NPD) ir gandrīz pavisam aizmirsta. Vācijas federālā konstitucionālā tiesa 2017.gadā atzina NPD par antikonstitucionālu, taču partija uzreiz netika aizliegta, jo tiesneši uzskatīja to par pārāk nenozīmīgu. Taču nav izslēgts, ka NPD bijušie biedri un atbalstītāji meklē jaunas organizācijas, norādīja Haldenvangs.

 

Rīgas namu pārvaldnieks