Lietuvā sākas iepriekšējā balsošana prezidenta vēlēšanās
Lietuvā pirmdien sākas iepriekšējā balsošana pirms 12.maijā gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām, kurās vēlētājiem jāizraugās ilggadējās prezidentes Daļas Grībauskaites pēctecis, un diviem referendumiem, kuros tiks lemts par konstitūcijas grozījumiem attiecībā uz dubultpilsonības atļaušanu un Seima deputātu skaita samazināšanu.
Par Lietuvas prezidenta amatu šajās vēlēšanās sacenšas deviņi kandidāti. Paredzams, ka nevienam no viņiem pirmajā kārtā neizdosies iegūt vairāk par pusi balsu, un tas nozīmē, ka 26.maijā, reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiks otrā kārta, kurā spēkiem mērosies divi stiprākie kandidāti.
Kā liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja, kas veikta mēnesi pirms vēlēšanām, uz lielāko vēlētāju atbalstu var cerēt Seima deputāte, bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, kas ir opozīcijas partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte un ekonomists Gitans Nausēda, par kuriem aprīlī bija gatavi balsot attiecīgi 22,3% un 21,9% respondentu, bet trešajā vietā ar 16,7% ir premjerministrs Sauļus Skvernelis, ko par savu kandidātu izvirzījusi valdošā Zaļo un zemnieku savienība.
Pārējie kandidāti, kas būtiski atpaliek no pirmā trijnieka, ir Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisārs, bijušais veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis no opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas, filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības "Sajūdis" dibinātājiem Arvīds Juozaitis, "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" vadītājs Valdemārs Tomaševskis, Seima deputāts, Centra partijas līderis Naglis Puteiķis, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valentīns Mazuronis un Seima zaļzemnieku frakcijas deputāts Mindaugs Puidoks.
Pašreizējai prezidentei, kuras pilnvaru termiņš beigsies jūlijā, konstitūcija liedz kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas.
Lietuvas vēlētājiem šīs nedēļas laikā saistošā referendumā arī jāpauž attieksme pret dubultpilsonības atļaušanu. Pašlaik Lietuvas konstitūcija noteic, ka Lietuvas Republikas pilsonību iegūst piedzimstot vai citā likumā noteiktā ceļā un neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, neskaitot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.
Referendumā vēlētājiem jādod atbilde uz jautājumu, vai viņi piekrīt, ka dubultpilsoņi var būt personas, kurām ir tādu valstu pilsonība, kas atbilst eiroatlantiskās integrācijas kritērijiem. Šie kritēriji, kā arī konkrēts tādu valstu saraksts tiks noteikti ar likumu.
Konstitūcijas 12.pantu, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību, var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu.
Otrā saistošajā referendumā vēlētājiem būs jāizsaka sava attieksme pret valdošās Zemnieku un zaļo savienības ierosinātajiem konstitūcijas 55.panta grozījumiem, kas paredz samazināt Seima deputātu skaitu no 141 līdz 121. Šis ierosinājums tiek pamatots ar būtisku Lietuvas iedzīvotāju skaita samazināšanos kopš tagadējās konstitūcijas izstrādes, proti, 1992.gadā, kad tā tika pieņemta, valstī bija 3,7 miljoni iedzīvotāju, bet tagad - vairs tikai nepilni 2,8 miljoni.
Šajā reizē iepriekšējai balsošanai atvēlētas veselas piecas dienas līdzšinējo divu dienu vietā. Trešdien, ceturtdien un piektdien norisināsies arī balsošana pa pastu, bet piektdien un sestdien tiem vēlētājiem, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties balsošanas iecirkņos, būs iespēja balsot mājās.
Vēlēšanām un abiem referendumiem paredzēti dažādu krāsu biļeteni, kas ļaus vēlētājiem tos vieglāk atšķirt. Vēl viens jauninājums būs iespēja neredzīgajiem un vājredzīgajiem nobalsot bez citu palīdzības, izmantojot īpašu ierīci.