Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Pasaulē

Pirmo reizi pasaulē senioru ir vairāk nekā mazuļu

© Pixabay

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kura norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

"Padomājiet par visām plašajām sociālajām un ekonomiskajām sekām sabiedrībā, kurā vecvecāku ir vairāk nekā mazbērnu," viņš mudināja.

Pasaules Bankas dati liecina, ka 1960.gadā vidēji katrai sievietei pasaulē bija gandrīz pieci bērni, bet nepilnu 60 gadu laikā šis rādītājs sarucis līdz 2,4 bērniem.

Vienlaikus sociāli ekonomiskā attīstība ir palielinājusi dzīvildzi - 1960.gadā dzimuša cilvēka vidējais mūža ilgums bijis nedaudz vairāk nekā 52 gadi, bet 2017.gadā sagaidāmais mūža ilgums jaundzimušajam bija 72 gadi.

Sabiedrības novecošanās problēmas izteiktākas ir attīstītajās pasaules valstīs, kur arī dzimstības rādītāji ir zemāki, jo bērnu mirstība ir mazāka, kontracepcija ir pieejamāka, bet bērna izaudzināšana ir salīdzinoši dārga. Turklāt šajās valstīs sievietes pirmo bērnu pasaulē laiž lielākā vecumā un tādējādi viņām ir mazāk bērnu.

Spilgts piemērs sabiedrības novecošanās problēmām ir Japāna, kur sagaidāmais dzīves ilgums ir 84 gadi, kas ir lielākais rādītājs pasaules valstu vidū. ANO jaunākie dati liecina, ka 2018.gada beigās Japānā 27% iedzīvotāju bija vismaz 65 gadus veci, bet piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu īpatsvars bija vien 3,85%. Demogrāfiskās tendences likušas Japānas valdībai nopietni apsvērt pensionēšanās vecuma palielinājumu no pašreizējiem 65 gadiem līdz 70 gadiem, lai pensiju sistēma būtu kaut nedaudz ilgtspējīgāka.

Arī attīstības valstīs demogrāfiskās tendences nav iepriecinošas. Piemēram, Ķīnā vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši 10,6% iedzīvotāju, bet bērnu, kas nav sasnieguši piecu gadu vecumu, īpatsvars ir 6%. Šajā valstī īstenotie stingrie dzimstības likumi ir samazinājuši dzimstību, kas tagad sasniegusi vidēji 1,6 bērnus katrai sievietei.

Āfrikas valstīs dzimstības rādītāji ir augstāki. 2017.gadā Nigērā katrai sievietei piedzima vidēji 7,2 bērni, kas ir augstākais rādītājs pasaulē, bet 85 no katriem 1000 bērniem nomira, kas ir viens no augstākajiem bērnu mirstības rādītājiem pasaulē.

Demogrāfi aprēķinājuši, ka vidēji katrai sievietei jādzemdē 2,1 bērns, lai sabiedrība atjaunotos, tomēr jaunākie ANO dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk kā pusē jeb 113 pasaules valstu šis rādītājs tiek sasniegts.

Neskatoties uz dzimstības samazinājumu, ANO eksperti lēš, ka jau 2024,gadā pasaules iedzīvotāju skaits pārsniegs astoņus miljardus.

Vienlaikus daudzās valstīs gaidāms iedzīvotāju skaita samazinājums. Piemēram, Krievijā, kur katrai sievietei ir vidēji 1,75 bērni, pašlaik dzīvo 143 miljoni cilvēki, bet, kā lēš ANO Iedzīvotāju skaita nodaļas eksperti, 2050.gadā to skaits saruks līdz 132 miljoniem.

Sabiedrības novecošanās ir būtisks aspekts ne tikai ekonomikā, bet arī politikā, Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums liek valstīm domāt par iespējām celt ražīgumu. Tāpat ir jāizstrādā politika pensiju sistēmas ilgtspējai, bet eksperti aicina pievērst uzmanību cilvēku darbspēju un labas veselības ilgākai saglabāšanai, lai viņi varētu turpināt darba gaitas lielākā vecumā, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu ekonomikā.