Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Pasaulē

Francijā piemin 500. gadskārtu kopš Leonardo da Vinči nāves

RENESANSES LAIKMETA LEĢENDA. Leonardo da Vinči bija ne tikai izcils gleznotājs, bet arī ļoti erudīts un progresīvi domājošs cilvēks, kuru dažādās viņu pārņēmušās idejas bieži vien novērsa no pasūtītāju apmaksāto darbu pabeigšanas © Scanpix

Atzīmējot 500. gadadienu kopš renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči nāves, Itālijas un Francijas līderi šodien ieradīsies uz piemiņas ceremoniju Francijas pilsētā Ambuāzā, kur viņš nodzīvoja pēdējos trīs dzīves gadus, atrodoties karaļa Fransuā I dienestā. Ļoti iespējams, ka šīs tikšanās laikā beidzot izdosies vienoties par Itālijā esošo Leonardo darbu aizdošanu Luvras muzejam, kur rudenī ieplānota liela izstāde, kas veltīta mākslinieka piemiņai.

1915. gada 2. maijā aizsaulē aizgājušā Leonardo da Vinči mirstīgās atliekas ir apglabātas Ambuāzas pils teritorijā esošajā kapelā, kuru šodien apmeklēs Francijas prezidents Emanuels Makrons un viņa Itālijas kolēģis Serdžo Matarella. Vēlāk viņi dosies uz netālo Klolisē pili, kur dzīvoja Leonardo, kā arī apmeklēs Šamboras pili, kuras centrālās kāpnes esot būvētas pēc mākslinieka projekta, raksta AFP.

Uz dzīvi Francijā 64 gadus vecais Leonardo pārcēlās 1516. gadā pēc gados jaunā karaļa Fransuā I uzaicinājuma, kļūstot par galma «pirmo gleznotāju, inženieri un arhitektu». Gan pats monarhs, gan viņa māte Savojas Luīze, kurai bija ļoti liela ietekme uz karali, novērtējuši Leonardo erudīciju un plašās zināšanas visdažādākajās nozarēs, sākot ar anatomiju un beidzot ar botāniku, sarunā ar AFP norādījusi Klolisē pils muzeja vadītāja Katrīna Simo-Mario. Francijas karaļnams tobrīd bijis apsēsts ar domu pārņemt visu labāko no itāliešu Renesanses kustības, un karalis uzņēmās aizbildniecību pār māksliniekiem, amatniekiem un arhitektiem. «Leonardo faktiski kļuva par viņa skolotāju, karalis viņu pat sauca par savu tēvu,» stāstījusi K. Simo-Mario. Starp Klolisē pili un Ambuāzas pili, kur regulāri uzturējies Fransuā I, pat izrakta pazemes eja (mīkstajā smilšakmens gruntī to nav bijis tik sarežģīti izdarīt), lai karaļa tikšanās ar mākslinieku būtu organizējamas iespējami vienkāršāk.

Pašam Leonardo Francijas karaļa piedāvājums nāca īstajā laikā. Itālijas augstākā sabiedrība tobrīd jau bija sākusi jūsmot par Mikelandželo un Rafaēlu, un bagāto mecenātu uzmanība bija pievērsta viņiem. Turklāt Leonardo līdzi vilkās nelāga slava - pasūtītāji sūdzējās, ka savus darbus viņš nekad nespēj pabeigt laikā, jo mākslinieka uzmanību no tiem allaž novērsa kādas jaunas idejas, kas viņam bija iešāvušās prātā. Fransuā I galmā Leonardo saņēma pieklājīgu atlīdzību un baudīja teju vai absolūtu radošo brīvību, nodarbojoties tieši ar to, kas viņam tobrīd šķita pats svarīgākais. Lai gan pilnībā ignorēt monarha vēlmes viņš nevarēja - Fransuā I uzdevumā Leonardo pat nācies rīkot balles un rūpēties, lai augstie viesi pietiekami labi izklaidētos.

Dodoties uz Franciju, Leonardo līdzi paņēma arī vairākas nepabeigtas gleznas, to skaitā Mona Liza, Svētā Anna un Madonna ar bērnu un Jānis Kristītājs, kas mūsdienās aplūkojamas Luvrā.

Vēsturnieki joprojām strīdas par to, vai Fransuā I tās pārdevis pats mākslinieks vai viņa asistents (un iespējamais mīļākais) Džans Džakomo Kaproti, tomēr vairākums uzskata, ka Francijas muzeja kolekcijā tās (gluži tāpat kā vēl divi Leonardo darbi) nonākušas pilnīgi legāli. Daļa itāliešu gan joprojām nespēj samierināties ar to, ka ceturtdaļa no mūsdienās zināmajām Leonardo gleznām aplūkojamas tieši Luvrā. Pērn šīs valsts vicepremjers un iekšlietu ministrs Mateo Salvīni izteicās, ka Mona Liza būtu jāatdod Itālijai, pēcāk gan sakot, ka vien pajokojis. Toties Kultūras ministrijas valsts sekretāre Lūčija Borgonzoni visā nopietnībā apšaubījusi iespēju izīrēt Itālijas muzejos esošos darbus Luvrai, kur oktobrī paredzēta liela izstāde, atzīmējot Leonardo nāves 500. gadskārtu. «Tas, ka visi viņa darbi atradīsies Francijā, ir nepieņemami,» viņas sacīto citē Reuters. Vienošanās, kas iepriekš bija panākta starp abām valstīm, oficiāli atsaukta nav, taču starptautiskās ziņu aģentūras vēsta, ka starp amatpersonām turpinās diskusijas par to, kādus tieši darbus, uz cik lielu termiņu un kādiem nosacījumiem aizdot. Iespējams, ka šodien paredzētā Francijas un Itālijas prezidentu tikšanās viesīs skaidrību šajā jautājumā. Jo īsti ko dalīt abām valstīm nav. Kā sarunā ar Reuters sacījis Ambuāzas pils muzeja direktors Žans Luijs Sjuo: «Neviens neapšauba, ka Leonardo ir itāliešu mākslinieks, kurš dzimis Florences apkaimē un mūža lielāko daļu pavadījis Itālijā, kur pildīja dažādu ietekmīgu cilvēku pasūtījumus. Taču gan viņa karjera, gan dzīve beidzās šeit, Francijā.»