Ministru kabinets šodien pēc garām diskusijām piešķīra Ārlietu ministrijai (ĀM) no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem papildu 286 459 latus, lai nodrošinātu valsts konsulārā dienesta darbību.
Konsulārā dienesta darbības nodrošināšanai piešķir papildu 286 459 latus
Publicēta: 18:06 27.07.2010.
(Papildināta no 15.rindkopas.)
Rīga, 27.jūl., LETA. Ministru kabinets šodien pēc garām diskusijām piešķīra Ārlietu ministrijai (ĀM) no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem papildu 286 459 latus, lai nodrošinātu valsts konsulārā dienesta darbību.
Vienlaikus valdība neatbalstīja ĀM lūgumu jau patlaban nākamā gada budžetā paredzēt papildu 1,58 miljonus latu konsulārā dienesta stiprināšanai ilgtermiņā.
Valdība uzdeva ĀM pēc zināma laika sniegt informāciju par šodien piešķirto papildu līdzekļu izlietošanu un tikai tad tiks lemts par tālākiem risinājumiem.
Asi iebildumi par prasītā papildu finansējuma piešķiršanu bija Finanšu ministrijai, kura rosināja piešķirt vien pusi no prasītās naudas summas, stiprinot vienīgi konsulāro dienestu NVS valstīs. Tam iebilda ĀM, norādot, ka tādējādi cietīs Latvijas pilsoņiem sniegtie konsulārie pakalpojumi, piemēram, Lielbritānijā un Īrijā.
Finanšu ministrs Einars Repše (JL) norādīja, ka ĀM patlaban ir iespējas vēl lielākai līdzekļu optimizēšanai un, pēc viņa domām, esot apspriežams, vai vēstniecības atsevišķās valstīs maz ir vajadzīgas. Viņš rosināja, ka papildu piešķirtie līdzekļi jānovirza tikai vīzu pieteikumu apkalpošanai un vēlāk jāvērtē, vai tas nes finansiālu atdevi.
Par šodien piešķirtajiem līdzekļiem ĀM varēs izveidot 46 jaunas amata vietas.
Finansējums ļaus ĀM pieņemt darbā pārstāvniecībās ārvalstīs tehniskos vietējos darbiniekus jau ar šā gada septembri, kā arī nekavējoties sākt sagatavošanās darbus nākamās sezonas nodrošināšanai, piemēram, izsludināt konkursus jaunu darbinieku pieņemšanai ĀM, sākt pieņemto darbinieku apmācību, sākt pārbaužu veikšanu un pielaižu valsts noslēpumam kārtošanu u.tml.
Aprēķināts, ka līdz ar papildus finansējuma piešķiršanu 2010.gadā ĀM ieņēmumi pārstāvniecībās tikai par valsts nodevām vien varētu būt nevis 2,5 miljoni, bet gan 2,8 miljoni latu.
LETA jau ziņoja, ka ĀM iepriekš brīdināja: bez papildus finansējuma piešķiršanas ir nopietni apdraudēta Latvijas konsulārā dienesta darbība un tā pamatuzdevums - Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju tiesību un interešu aizstāvība ārvalstīs.
Finanšu līdzekļu samazinājuma rezultātā 2009.gadā ĀM tika likvidēta 191 štata vieta un 74 līgumdarbinieku vietas, tostarp 113 štata vietas un 58 līgumdarbinieku vietas pārstāvniecībās. Konsulāro darbinieku skaits tika samazināts par 48%. Patlaban 25 Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs strādā tikai vēstnieks un viens diplomāts.
Vienlaikus pagājušā gada beigās pēc ievērojamas tūrisma industrijas reklāmas kampaņas, pievienotās vērtības nodokļa likmes tūrisma nozarei samazinājuma un Krievijas, Ukrainas iedzīvotāju acīmredzamas pārorientēšanās uz Latvijas tirgu no tālākiem ceļojumu galamērķiem 2009.gads tika pabeigts tikai ar 10% kritumu vīzu izsniegšanā prognozēto 30% vietā. Savukārt šogad vērojams vīzu pieteikumu skaita pieaugums, proti, gada pirmajā pusē 3% pieaugums, bet atsevišķās pārstāvniecībās pat vairākkārtējs pieaugums.
Piemēram, pēc ĀM aprēķiniem, laikā no šī gada 15.maija līdz 20.jūlijam katru dienu tikai pārstāvniecībā Krievijā vien paliek neapkalpoti vidēji 180 līdz 200 vīzu pieprasītāji, kas varēja ienest valsts budžetā ieņēmumus no valsts nodevas par vīzas pieteikuma izskatīšanu apmēram 280 000 eiro (196 784 latus), neskaitot to naudu, ko šīs personas iztērētu, uzturoties Latvijā.
Situācija ir saasinājusies arī citās pārstāvniecībās, jo tādi konsulārie pakalpojumi kā bērnu reģistrācija, pasu nomaiņa nevar vairs tikt nodrošināti saprātīgos termiņos un vajadzīgajā apjomā. Pie pārstāvniecībām veidojas ne tikai vīzu pieprasītāju rindas, bet arī Latvijas valstspiederīgajiem ir jāpierakstās pat līdz divus mēnešus garās rindās, lai saņemtu viņiem pienākošos pakalpojumu, piemēram, iesniegtu pieteikumu pases nomaiņai vai reģistrētu bērna dzimšanu.
Pārstāvniecību darbinieki patlaban strādā vismaz četras neapmaksātas virsstundas dienā, nereti ieskaitot sestdienas un svētdienas. Lai risinātu radušos situāciju, ĀM patlaban nosūtījusi sezonas darbam uz pārstāvniecībām 23 ministrijas centrālā aparāta darbiniekus, tomēr tikai ar šiem papildspēkiem problēmas atrisināt neesot iespējams.
Pēc šodienas valdības lēmuma AM par to izteikusi gandarījumu, norādot, ka piešķirtais finansējums ļaus apkalpot vīzu pieprasītājus, kas veido rindas pie Latvijas vēstniecības Krievijā un citām pārstāvniecībām, laikus sagatavot konsulāro dienestu nākamajai ziemas tūrisma sezonai - novembra beigām, decembrim, kā arī nodrošināt savlaicīgāku konsulāro pakalpojumu sniegšanu Latvijas valstspiederīgajiem.
Kā norāda ārlietu ministrs Aivis Ronis, ministrijai un valstij kopumā ir vienlīdz svarīgi nodrošināt savlaicīgus un optimālus konsulāros pakalpojumus gan ārvalstu pilsoņiem, gan Latvijas valstspiederīgajiem. "Mēs nevaram orientēties tikai uz ārvalstu pilsoņu apkalpošanu, kas nes saimniecisku atdevi, un pateikt "nē" saviem pilsoņiem Īrijā un Lielbritānijā, kuri gaida vairākus mēnešus, lai reģistrētu jaundzimušos vai pieteiktos jaunai pasei," norāda Ronis.
Lai nekavējoties atrisinātu situāciju, daļa ĀM centrālā aparāta darbinieku tiks atsaukta no atvaļinājuma, instruēta par konsulārā darba specifiku un komandēta uz pārstāvniecībām, kur ir lielākie konsulārā darba sastrēgumi. Vienlaikus tiks izsludināts atklātais konkurss uz darbinieku un diplomātu vietām ārlietu dienestā, veikta atlase, pārbaudes un apmācība, lai jau 2010.gada novembrī papildu darbinieki varētu sākt pilnvērtīgi strādāt pārstāvniecībās, aģentūra LETA uzzināja ĀM Preses un informācijas nodaļā.
Plānojot nākamo gadu budžetu, ĀM budžeta bāzes izdevumos būs nepieciešams rast finansējumu, lai šogad darbā pieņemtie darbinieki varētu turpināt darbu dienestā ilgtermiņā. Tāpēc ĀM cer, ka, debatējot par nākamā gada budžetu, tiks lemts par nepieciešamo papildu līdzekļu piešķiršanu ministrijai.
Esošā situācija konsulārajā dienestā, kad pie vēstniecībām un konsulātiem veidojas vīzu pieprasītāju rindas un Latvijas pilsoņiem jāpierakstās līdz pat divus mēnešus garās rindās, lai saņemtu konsulāros pakalpojumus, ir sekas ĀM budžeta samazinājumam 2009.gadā par 16,1 miljonu latu, uzsver ministrijā.