Zviedru zinātnieki veiks cūkdelfīnu uzskaiti Baltijas jūrā, lai varētu efektīvāk realizēt to aizsardzības programmas, vēsta laikraksts "The Local".
Kaut arī tie ir vienīgie vaļi, kuri pastāvīgi uzturas Baltijas jūrā, to skaits nav zināms. Pavasaros tie ieceļo no Ziemeļjūras, bet rudeņos parasti atgriežas atpakaļ.
"Baltijas jūrā varētu būt no desmit līdz 3000 cūkdelfīnu," sacīja Kolmordenes zooloģiskā dārza zoologs Matss Amundins, kurš koordinē šo projektu kopā ar Zviedrijas Dabas aizsardzības aģentūru.
Mazo zobvaļu uzskaite tiks veikta ar cūkdelfīnu komunikāciju novērošanu, ar īpašiem sonāriem uztverot dzīvnieku izdotās skaņas.
"Mēs vēlamies iegūt pēc iespējas precīzāku informāciju, lai mēs varētu piemērot vislabākos pasākumus [cūkdelfīnu] populācijas aizsardzībai," sacīja Amundins.
Cūkdelfīns ir viens no mazākajiem zobvaļiem. Parasti tas izaug pusotru līdz divus metrus garš.
Ziemeļjūrā cūkdelfīns ir izsludināts par potenciāli apdraudētu dzīvnieku sugu, bet Baltijas jūrā tas ir atzīts par retu un izzūdošu sugu.
Lielākos draudus cūkdelfīniem rada nozvejas industrija, jo, tāpat kā visi zīdītāji, cūkdelfīns elpo atmosfēras gaisu ar plaušām, tāpēc nokļūšana zvejnieku tīklos tam ir liktenīga.
Medījot zivis, cūkdelfīns parasti ienirst uz 10 līdz 30 sekundēm, bet ne ilgāk kā uz sešām minūtēm. Tāpēc, sapinoties zvejnieku tīklos, tas noslīkst. 19. gadsimtā un vēl 20. gadsimta sākumā cūkdelfīni spēja izvairīties no zvejnieku tīkliem, bet mūsdienu smalkie un stiprie tīkli kļuvuši šā dzīvnieka maņām neuztverami.
Saskaņā ar vienošanos par mazo vaļu aizsardzību Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā Eiropas Savienībā (ES) 2008.gada 1.janvārī stājās spēkā aizliegums zvejošanai Baltijas jūrā ar dreifējošiem tīkliem.