Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien nāks klajā ar reformu plānu, kas izstrādāts, reaģējot uz teju pusgadu ilgušo "dzelteno vestu" protestu kustību pret sociālo netaisnību.
Reformu plānu, kas tapis pēc "dzelteno vestu" protesta kustības iespaidā rīkotajām nacionālajām debatēm, Makrons izklāstīs oficiālā preses konferencē ceturtdien plkst.18 (19 pēc Latvijas laika).
Sagaidāms, ka reformas būs svarīgas, bet ne revolucionāras, cita starpā paredzot arī nodokļu samazināšanu vidusšķirai, kā arī elitārās administrācijas skolas ENA likvidēšanu.
Makronam, kurš ir pazīstams ar pārsteidzošiem un dramatiskiem žestiem, likmes ir augstas.
"Makrons gatavojas uzsākt prezidentūras otro cēlienu," prognozē laikraksts "Le Figaro".
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Makrona popularitāte noslīdējusi līdz 30% atzīmei vai pat vēl zemāk, kas pat attālu neatgādina par 60% augsto popularitātes līmeni inaugurācijas dienās pirms diviem gadiem.
Makrons jau tagad met skatus uz 2022.gada prezidenta vēlēšanām, labi apzinoties, ka priekšgājēji Nikolā Sarkozī un Fransuā Olands prezidenta amatā bija tikai vienu amata termiņu un nespēja īstenot nopietnas pārmaiņas.
Uz spēles likti ne tikai ambiciozie Francijas modernizācijas plāni, bet arī Makrona kā globāla mēroga valstsvīra statuss, kurš spētu stāties pretī ASV prezidentam Donaldam Trampam un vadīt Eiropu, ņemot vērā, ka Vācijas kanclere Angela Merkele amatu pamet, bet Lielbritānijas nākotni klāj neziņa par breksita iznākumu.
Negaidīto notikumu dēļ Makrona lielajam paziņojumam izraudzīto laiku jau nācies atlikt.
15.aprīļa vakarā pārraidīšanai Francijā jau bija sagatavots ierakstīts prezidenta paziņojums par jaunajiem pasākumiem.
Tomēr divas stundas pirms tā pārraidīšanas Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēka dēļ prezidentūra bija spieta atcelt paziņojuma pārraidīšanu, bet pats Makrons aizsteidzās uz ugunsgrēka vietu.
16.aprīļa vakarā Makrons uzrunāja tautu, visu runu veltot katedrāles ugunsgrēkam, norādot, ka nav īstais laiks, lai atgrieztos politikas kņadā.
Vienlaikus Elizejas pils piedzīvoja nepatīkamu starpgadījumu sabiedrisko attiecību frontē, jo Makrona runas sākotnējais teksts tika nopludināts medijiem. Tiesa gan, runas ieraksts tika izdzēsts.
Atliktajā runā Makrons solīja samazināt nodokļus vidusšķirai, kā arī pārskatīt 2020.gadā ārkārtīgi nepopulāro lēmumu samazināt solidaritātes nodokli bagātniekiem.
Makons mēdz atbildēt uz žurnālistu jautājumiem ārzemēs un kad ārvalstu līderi ierodas Parīzē, bet šī būs pirmā reize, kad Makrons Francijā tiksies ar vietējiem medijiem plašā preses konferencē.
"Šis būs nepieredzēts vingrinājums Emanuelam Makronam, kurš sliecas apiet tradicionālos medijus un dod priekšroku noslēgtai komunikācijai, kas tiek īstenota ar sociālo mediju starpniecību," norāda laikraksts "Le Parisien".
"Dzelteno vestu" kustība radās novembra vidū lauku rajonos kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Makrona politiku.
Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem.
Aizvadīto mēnešu laikā vairākkārt izraisījušās vardarbīgas protestētāju sadursmes ar policiju.
