Lielbritānijas un Nīderlandes specdienesti pārtraukuši dalīties ar operatīvo informāciju ar Austrijas Federālo terorisma apkarošanas un konstitūcijas aizsardzības biroju (BVT), bažījoties par to, ka slepenā informācija caur austriešiem var nonākt Krievijā, vēsta laikraksts "Der Standard".
Kā liecina avīze rīcībā nonākusī informācija, BVT direktors Peters Gridlings, nesen uzstājoties tiesā liecinieka statusā kādā lietā, apstiprinājis, ka viņa vadītā iestāde nepiedalās Bernes kluba darba sanāksmēs. Tā ir Eiropas valstu izlūkdienestu neformāla sanāksme, kurā tie dalās ar savstarpēji interesējošu informāciju.
Kā norāda "Der Standard", netiešs pierādījums tam, ka Austrijas izlūkdienests ir nonācis zināmā izolācijā, ir fakts, ka BVT nezināja par Kraistčērčas mošejās slaktiņu sarīkojušā Austrālijas pilsoņa Brentona Taranta viesošanos vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp pašā Austrijā. Dažas stundas pēc tam, kad BVT paziņoja, ka tam nav pierādījumu par to, ka Tarants jebkad bijis Austrijā, vietējos medijos parādījās Taranta fotogrāfijas no ceļojuma pa Austriju. Savukārt, piemēram, Vācijas pretizlūkošanas dienestam šāda informācija bija, bet tas nez kāpēc nav steidzies padalīties ar šo informāciju ar saviem austriešu kolēģiem, raksta "Der Standard".
Šobrīd pilnībā informācijas apmaiņu ar BVT apturējusi Lielbritānija un Nīderlande, kuras ir visvairāk nobažījušās par Krievijas specdienestu aktivitāti Eiropā, vēsta laikraksts. Iemesls tam ir labējās populistiskās Brīvības partijas atrašanās Austrijas valdībā. Partija uztur īpašas attiecības ar Kremli un 2016.gadā, kad tā vēl neietilpa valdošajā koalīcijā, tā parakstīja sadarbības līgumu ar Krievijas valdošo partiju "Vienotā Krievija".