Nīderlandes parlamentā tiks iesniegta 42 000 jauniešu parakstīta petīcija, kurā aicināts ar likumu aizliegt prostitūtu pakalpojumu pirkšanu.
Petīcijai izdevies savākt pietekami daudz parakstu, lai politiķiem tā būtu jāapspriež parlamentā.
Kampaņas "Exxpose" organizētāji vēlas, lai prostitūtu pakalpojumu pircējiem tiek piemērots sods, līdzīgi kā tā dēvētājā Ziemeļu modelī.
Aktīvisti sociālajā tīklā "Instagram" publiskojuši fotogrāfijas ar plakātiem, kas vēsta "Es esmu nenovērtējama", "Ja tā būtu tava māsa?, "Prostitūcija ir gan iemesls, gan sekas nevienlīdzībai".
Kampaņa izpelnījusies arī kritiku, norādot, ka šāds aizliegums apgrūtinās prostitūtu darbu, piebilstot, ka daudzi cilvēki brīvprātīgi izvēlējušies šo profesiju.
Nīderlandē ir atļauts pirkt un pārdot seksuālus pakalpojumus, kamēr abas puses ir pilngadīgas un tam piekrīt.
Ziemeļu modelī, ko ieviesušas Zviedrija, Norvēģija, Islande, Ziemeļīrija un Francija, seksuālo pakalpojumu pircēji tiek sodīti.
Nīderlandes jauniešu parakstītajā petīcijā uzsvērts, ka arī Nīderlandei jādara vairāk, lai aizsargātu sievietes.
Petīcijā norādīts, ka seksuālo pakalpojumu nozares sekmēšana Nīderlandē ir novecojusi un ekspluatējoša, un Nīderlandei vajadzētu iedvesmoties no tādām valstīm kā Zviedrija.
Aktīvisti apgalvo, ka valstīs, kurās ieviests Ziemeļu modelis, izdevies panākt, ka mazāk cilvēku pērk seksuālos pakalpojumus, valstis kļuvušas mazāk pievilcīgas cilvēku kontrabandistiem un mazāks skaits cilvēku tiek izmantoti prostitūcijā.
"Exxpose" kampaņas dibinātāju vidū ir sociālā darbiniece Sāra Lūsa, kura agrāk strādāja rehabilitācijas centrā ar bijušajām prostitūtām.
"Mēs esam feministes un kristietes, un daļa no mums ir neitrālas," sacīja Lūsa.
Viņasprāt, sievietēm tiek dots signāls, ka prostitūcija ir viegls veids, kā nopelnīt naudu, taču viņām vajadzētu sniegt citas iespējas.
"Ir tikai dažas, kas nav spējīgas atrast citu darbu. Viņām vajadzētu palīdzēt atrast citas prasmes," sacīja Lūsa.
Amsterdamas "sarkano lukturu zona" ir viens no galvaspilsētas populārākajiem objektiem, un prostitūcija valstī tradicionāli saistīta ar izvēles brīvību.
"Ja sieviete vēlas pārdot savu ķermeni, tad tā ir viņas izvēle," ir arguments, kas plaši izplatīts politiķu vidū un sabiedrībā.
Raidorganizācijas BBC žurnāliste, kura sarunājusies ar Amsterdamas "sarkano lukturu" rajona darbiniecēm, norādīja, ka sievietes apgalvo, ka tā ir viņu brīva izvēle, taču garākas sarunas parasti atklāj, ka šī izvēle bieži balstīta apstākļos, kuros viņas nav spējušas saskatīt alternatīvu.
Aptaujāto prostitūtu vidū ir vientuļās mātes, kuras cenšas nodrošināt pienācīgu izglītību saviem bērniem Rumānijā, un jaunas sievietes, kuras cietušas no varmācības, kas tām radījusi zemu pašvērtējumu.
Taču seksuālo pakalpojumu sniedzēju kolektīva "Proud" pārstāve Foksija uzskata, ka seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšana kaitēs prostitūtām.
"Šī petīcija nav seksuālo pakalpojumu sniedzēju interesēs. Tie ir cilvēki, kas lasa Bībeli, kuri grib mūs apturēt," BBC žurnālistei norādīja Foksija.
Viņa norādīja, ka aizlieguma pieņemšanas gadījumā prostitūtām nāksies strādāt nelegāli un palielināsies viņu risks kļūt par vardarbības upuriem.
"Klienti zinās, ka mēs nevaram iet uz policiju. Mēs būsim vairāk pakļautas riskam, klienti mēģinās novilkt prezervatīvus, mēs tiksim pakļautas lielākam HIV riskam. Tas notika Francijā, kad viņi sāka šo Ziemeļu modeli," norādīja sieviete.
Nīderlandes Tieslietu ministrijas preses pārstāvis BBC sacīja, ka valdība, reaģējot uz petīciju, plāno pastiprināt pasākumus pret cilvēku kontrabandu, kā arī palielināt atbalstu cilvēkiem, kas vēlas pamest prostitūcijas biznesu.
