Ratasam labas izredzes palikt Igaunijas premjera amatā

© Reuters/Scanpix

Diezgan neparasta politiskā situācija izveidojusies Igaunijā. Prezidente Kersti Kaljulaida valdības veidošanu uzticējusi 3. marta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās Reformu partijas līderei Kajai Kallasai, taču jau nākamajā dienā savu koalīcijas līgumu, kurā ietverts arī ministru amatu sadalījums, prezentējušas Centra, EKRE un Tēvzemes (Isamaa) partijas, kurām kopā ir 56 no 101 deputāta mandāta. Tas nozīmē, ka Centra partijas līderim Jiri Ratasam ir labas izredzes saglabāt premjera krēslu.

Neraugoties uz to, ka koalīcija, lai arī neoficiāli, bet ir izveidota, sākumā parlamentam būs jābalso par prezidentes izvirzīto premjera amata kandidāti, raksta Reuters. Likums koalīcijas veidošanai atvēl divas nedēļas laika, bet K. Kallasa jau paziņojusi, ka savu valdību plāno piedāvāt 15. aprīlī.

Viņas Reformu partija, kurai ir 34 mandāti, uzsākusi sarunas ar sociāldemokrātiem (10 mandātu), bet pārējās trīs politiskās partijas, kas pārstāvētas parlamentā, jau ir aizņemtas J. Ratasa veidotajā koalīcijā. K. Kallasa īpaši neslēpj, ka viņas vienīgās cerības ir uz potenciālajiem pārbēdzējiem no Centra partijas un Tēvzemes, kuriem nebūtu pieņemama par galēji labējo uzskatītās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) iesaistīšanās koalīcijā. Tomēr izredzes, ka šādi pārbēdzēji būs uzreiz septiņi, ir niecīgas. No Centra partijas jau izstājies viens deputāts, taču pat viņš nav steidzies pievienoties reformistiem, bet ceturtdien notikušajā balsojumā par parlamenta jeb Rīgikogu prezidentu droši tika ievēlēts EKRE virzītais Henns Peluāss, kurš saņēma 55 balsis. Ņemot vērā, ka viens no Tēvzemes deputātiem sēdē nepiedalījās, var sacīt, ka ar disciplīnu jaunajā koalīcijā viss ir kārtībā.

«Domāju, ka mēs kopā ar Sociāldemokrātisko partiju spēsim piedāvāt daudz tādu ideju, kuras varētu rast atbalstu arī Centra partijas un Tēvzemes biedru rindās,» pēc savas nominēšanas paziņojusi K. Kallasa, vēlāk sarunā ar Reuters gan atzīstot, ka lielu izredžu uz parlamenta vairākuma iegūšanu viņai neesot. Tomēr, kad viens no EKRE līderiem Martins Helme paziņojis, ka K. Kallasas mēģinājums veidot valdību atgādina farsu un lieku laika šķērdēšanu, viņa aizsvilusies: «Šo uzdevumu man, pamatojoties uz konstitūciju, uzticējusi valsts vadītāja, un man tas ir jāpilda.» Sarunā ar Igaunijas sabiedrisko mediju ERR K. Kallasa arī atgādinājusi - saskaņā ar beidzamo socioloģisko aptauju datiem, vairākums Igaunijas iedzīvotāju jaunajā valdībā vēlas redzēt arī Reformu partiju, bet vairāk nekā 70% negatīvi vērtējot koalīciju, ko izveidojusi Centra partija.

Vairāki igauņu politologi norādījuši, ka pēc uzvaras vēlēšanās K. Kallasa un Reformu partija nav rīkojušies pietiekami aktīvi. Jā, tā izteica piedāvājumu par koalīcijas veidošanu Centra partijai, taču pēc atteikuma saņemšanas sāka gaidīt brīdi, kad sanāks jaunais parlamenta sastāvs. K. Kallasa labi zināja, ka prezidente tieši viņu kā vēlēšanās uzvarējušās partijas līderi nominēs premjera amatam, taču pagājušonedēļ no viņas sacītā radies iespaids, ka reformisti ne par ko konkrētu nav vienojušies pat ar sociāldemokrātiem un tagad šīs sarunas tiek uzsāktas no baltas lapas.

Vēlēšanu uzvarētāju vilcināšanās ļāva iniciatīvu pārtvert J. Ratasam, kura koalīcijas aprises iezīmējās jau 11. martā, kad Centra partijas līderis atteicās no iepriekš novilktajām sarkanajām līnijām un nolēma sadarboties ar EKRE, kurai ir 19 deputātu mandātu. Kamēr premjera amatam izvirzītā K. Kallasa tikai runā par vērtībām, uz kurām gatavojas balstīt savas eventuālās valdības darbu, J. Ratasam un viņa sabiedrotajiem jau ir gatavs detalizēts koalīcijas līgums, kas sestdien tika apstiprināts visu triju partiju paplašinātajās valdes sēdēs. Saskaņā ar šo vienošanos, 15 portfeļi ministru kabinetā (ieskaitot premjera amatu) tiks sadalīti pēc vienlīdzības principa - katrai partijai pa pieciem. Cita starpā Centra partijai līdz ar premjera posteni tiks arī ietekmīgais ekonomikas ministra amats, EKRE pārstāvjiem uzticēta iekšlietu un finanšu ministriju darbība, bet Tēvzemes politiķi vadīs ārlietu, aizsardzības un tieslietu ministrijas. J. Ratasa veidotā koalīcija solījusi palielināt pensijas, nepaaugstināt nodokļus, nepieļaut nekontrolētu imigrāciju un nepiekrist Eiropas Savienības lolotajām migrantu uzņemšanas kvotām, vienlaikus paužot nepārprotamu atbalstu Igaunijas dalībai ES un NATO, raksta ERR. Ja nenotiks nekādi lieli pārsteigumi, drīz vien prezidente K. Kaljulaida oficiāli aicinās J. Ratasu veidot valdību, kas faktiski jau ir izveidota.

Svarīgākais