Bijušā IeM darbinieka Buraka spiegošana Krievijas labā Latvijai nodarījusi nozīmīgu kaitējumu

© Reuters/Scanpix

Bijusī Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra amatpersona Oļegs Buraks Krievijas labā spiegojis ilgstoši, nodarot nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Neminot personas vārdu, VVD aģentūru LETA informēja, ka marta beigās lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Latvijas pilsoni par spiegošanu Krievijas labā. Personu rosināts apsūdzēt pēc četriem Krimināllikuma pantiem, proti, spiegošanu, nelikumīgu šaujamieroču, pornogrāfijas un operatīvās darbības pasākumiem paredzētas iekārtas nelikumīgu apriti.

VDD norāda, ka Latvijas pilsonis par materiālu atlīdzību ilgstoši un sistemātiski Krievijas specdienesta uzdevumā vācis dažāda veida informāciju, tostarp, ziņas, kas satur valsts noslēpumu.

Minētā informācija nodota Krievijas specdienestam vairāku tikšanos laikā Krievijas teritorijā. VDD vērtējumā, Latvijas pilsoņa nodotā informācija bija vērtīga Krievijas specdienestam un nodarīja nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Izmeklēšanas laikā VDD veica divas sankcionētas kratīšanas ar Latvijas pilsoni saistītos objektos, kuru laikā izņēma vairākus datu nesējus, kas saturēja vairāk nekā 13 000 failus. Šo procesuālo darbību laikā tika atrasti arī divi pašizgatavoti šaujamieroči, dažāda veida patronas, kā arī sprāgstvielas, kuru iegādei un glabāšanai personai nebija izsniegta atbilstoša atļauja.

Tāpat kratīšanu laikā ar personu saistītos objektos tika konstatētas dažādas sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, kuras fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.

Burakam draud brīvības atņemšana līdz 20 gadiem. Tagad prokuratūrai būs jāizlemj, vai viņam celt apsūdzību.

Buraks joprojām ir apcietinājumā. VDD viņu aizturēja pērn 16.oktobrī.

Viņš 2006.gadā atvaļinājās no IeM, sasniedzot izdienas pensijas vecumu. Buraks ieņēma Informācijas centra Šaujamieroču uzskaites nodaļas priekšnieka amatu.

2006.gadā viņa vārds pieminēts laikraksta "Vestji Segodnja" publikācijā, kuru sagatavojis patlaban no partijas "Saskaņa" saraksta 13.Saeimā ievēlētais Nikolajs Kabanovs (S). Kabanovs toreiz rakstīja, ka IeM Informācijas centra šaujamieroču uzskaites nodaļas vadītājs Buraks negaidīti izsaukts uz atestācijas komisiju, kur pārbaudītas viņa valsts valodas zināšanas. Pēc tam toreizējā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara kabinetā viņam piemērots 30 latu sods par valsts valodas neatbilstību augstākajai kategorijai.

Buraks savulaik dienējis Afganistānā un "Vestji Segodnja" rakstā viņš nodēvēts par vienu no labākajiem ieroču ekspertiem, kurš 15 gadus veidojis unikālu integrētu šaujamieroču sistēmu.

Rakstā arī paustas Buraka aizdomas, ka notiek vēršanas pret viņu, jo vēlējies cīnīties pret korupciju IeM.

Naudas sods 30 latu apmērā saņemts arī tad, kad IeM vadījusi Linda Mūrniece. Arī toreiz Buraks sodīts par nepietiekamām valsts valodas prasmēm, norādīts laikraksta "'Čas" 2009.gada publikācijā. Laikrakstā skaidrots, ka Buraks vairākkārtēji tiesājies gan ar IeM, gan arī Valsts valodas centru. Tas esot darīts, jo viņš neesot varējis samierināties ar Valsts valodas centra īstenoto pazemošanu. Valodas prasmes Buraka ieskatā bijis tikai iegansts, lai mēģinātu viņu atstādināt no ieņemamā amata.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais