Septiņi gadi cietumā- tāds sods piespriests Lietuvas pilsonim, kurš spiegojis Krievijas labā

© SCANPIX

Klaipēdas apgabaltiesa trešdien par spiegošanu Krievijas labā piespriedusi septiņu gadu cietumsodu Krievijā dzimušajam Lietuvas pilsonim Romānam Šešelim, kas saskaņā ar apsūdzību vācis datus par NATO karakuģiem, kompāniju "Klaipedos nafta" un citiem objektiem.

Izskatot lietu slēgtās sēdēs, jo atklāta iztiesāšana būtu pretrunā ar nepieciešamību aizsargāt valsts noslēpumu, tiesa secinājusi, ka Šešelis laikā no 2015. līdz 2017.gadam vācis un nodevis Krievijas izlūkošanas organizācijai to interesējošu informāciju.

Lietuvas likumdošana par spiegošanu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem. Ģenerālprokuratūra Šešelim lūdza piespriest astoņu gadu cietumsodu.

Apsūdzētais savu vainu tiesā neatzina, sacīdams, ka nekādus uzdevumus no Krievijas izlūkdienesta nav saņēmis, taču tiesa norādījusi, ka viņš ne tikai saņēmis uzdevumu spiegot, bet to arī pildījis, veicot konkrētas spiegošanas darbības.

"Balstoties uz lietas materiāliem, konstatēts, ka Krievijas Federācijas izlūkdienestu interesējusi visa informācija, no kuras būtu iespējams iegūt datus par Klaipēdas valsts jūras ostas teritorijā esošajiem Lietuvas stratēģiskajiem objektiem. Lietā konstatēts, ka šo informāciju Krievijas Federācijas izlūkošanas organizācija no notiesātās personas arī saņēmusi," nolasot spriedumu, norādījis tiesnesis Daļus Jocis.

Spriedumu var pārsūdzēt Lietuvas apelācijas tiesā.

Šešelis, kas ir Lietuvas pilsonis, dzimis un ilgu laiku nodzīvojis Krievijā. Kā iepriekš norādīja Ģenerālprokuratūra, apsūdzēto savervējusi Krievijas izlūkošanas organizācija un savāktie dati ļauj uzskatīt, ka no 2015.gada līdz aizturēšanai 2017.gada decembrī viņš vācis un nodevis tālāk informāciju par Lietuvas Bruņoto spēku Jūras spēkiem, NATO karakuģiem un tajos transportēto militāro tehniku, kā arī objektiem Klaipēdā un Klaipēdas jūras ostā, ieskaitot objektus, kuriem ir stratēģiska nozīme no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa.

Cita starpā Šešelis vācis informāciju par Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kompāniju "Klaipedos nafta", šo objektu infrastruktūru, rezervuāriem, drošības sistēmām un pārmaiņām tajās. Dati par viņa iespējamo nelikumīgo darbību iegūti pretizlūkošanas operācijas gaitā.

Prokuratūra uzsvēra, ka Šešelis nav vācis un nodevis tālāk slepenus dokumentus, taču viņa darbība uzskatāma par noziedzīgu, jo viņš darbojies ārvalsts izlūkošanas organizācijas uzdevumā. Tiesībsargājošajām iestādēm ir dati, ka apsūdzētajam bijis dots uzdevums iedibināt draudzīgus kontaktus ar Lietuvas Bruņoto spēku Jūras spēku pārstāvjiem un iemantot viņu uzticēšanos, bet tiesa cita starpā ņēmusi vērā, ka uzdevumos pieminētās personas saskaņā ar lietas materiāliem nav savervētas.

Par spiegošanu Lietuvā kopš 2014.gada cietumsodi piespriesti pieciem cilvēkiem, daļa no viņiem sodu jau izcietuši.

Kā ziņots, pagājušā gada nogalē Lietuvas tiesībsargājošās iestādes paziņoja, ka veic jaunu izmeklēšanu par iespējamu spiegošanu Krievijas labā un šī izmeklēšana aptver "veselu personu tīklu, kuru darbība apdraud Lietuvas nacionālo drošību". Aizdomās turēto skaitā ir kādreizējais Seima deputāts, radikāli kreisās partijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" bijušais līderis Aļģirds Paleckis, kurš apcietinājumā atrodas jau kopš oktobra. Konkrēts aizturēto skaits netiek izpausts.

Februārī tiesai nodota vēl viena lieta, kurā divām personām izvirzītas apsūdzības spiegošanā Krievijas labā, darbojoties organizētā grupā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais