Visas vienreizējās plastmasas ES neaizliedz; ko darīs ar autiņbiksītēm un zvejas tīkliem?

Abi Eiropas Savienības likumdevēji – parlaments un padome – ir saskaņojuši direktīvas tekstu dažādu plastmasas izstrādājumu vides kaitējuma mazināšanai. Tātad direktīva nenovēršami stāsies spēkā, un tā visām dalībvalstīm būs saistoša. Tomēr tā gluži nav, ka no 2021. gada visi vienreizējie plastmasas priekšmeti būs aizliegti – daļai patiešām būs jāmeklē alternatīvas, taču lielais daudzums tiks apkarots patērētājiem draudzīgākām metodēm, tostarp ar informēšanu par plastmasas piedrazojumu jūrā.

Plastmasa ir izcils materiāls, kas piemērots visdažādākajam izmantojumam. Tomēr viena īpašība plastmasu dara par lietošanā nejēdzīgu. Vidē tā gandrīz nesadalās. Koksne sapūst, metāls sarūsē, bet plastmasa tikai uzkrājas - vidē, jūrā, dzīvās radībās. Turklāt ne tikai gremošanas sistēmās, bet arī audos. Tās visapkārt ir daudz par daudz. Saskaņā ar jūras vides pētījumiem vienreizējie plastmasas priekšmeti veido aptuveni pusi no visām Eiropas pludmalēs atrastajām jūras drazām. Vēl trešdaļu veido plastmasu saturoši zvejas rīki - tīkli, pludiņi. Tāpēc direktīvas iniciatīvas uzmanības centrā ir 10 visbiežāk atrastie plastmasas izstrādājumi un zvejas piederumi. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kādēļ direktīvā nav uzskaitīti pilnīgi visi pasaulē eksistējošie izstrādājumi, kas satur plastmasu. Piemēram, tā neapkaro autiņbiksīšu lietošanu. Un nav jau arī alternatīvas. Var jau būt, ka vecāki pret tik dižiem atkritumiem un vidi kopumā izturas ar lielāku atbildību.

Dažādi veidi, kā ar kuriem plastmasas izstrādājumiem turpmāk nāksies rīkoties, uzskaitīti pašā direktīvā, bet konkrētie priekšmeti tās pielikumā.

Pilnīgs aizliegums B daļā attiecas uz sešiem plastmasas priekšmetu veidiem: vates kociņiem, galda piederumiem, šķīvjiem, salmiņiem, kokteiļu kociņiem un piepūšamo balonu kociņiem.

A daļā savukārt uzskatīti tie plastmasas priekšmeti, no kuriem vajadzētu atbrīvoties, taču tas nav tik ātri izdarāms, tādēļ tas notiks pakāpeniski. Dalībvalstīm sešu gadu laikā būtiski jāsamazina to patēriņš, kā arī jānodrošina alternatīvs piedāvājums. Tā ir pārtikas tara - tā saucamie siltie trauki un dzērienu glāzītes. Ražotāji būs atbildīgi par šo atkritumu nonākšanu apsaimniekošanas shēmās.

Dzērienu pudeļu ražošanā ieviešams jauns dizains - tāds, lai vāciņš neatdalās no pudeles, un šīs pudeles pēc izlietošanas jāpārstrādā. Dalībvalstīm jānodrošina plastmasas pudeļu savākšana 90% apmērā no 2029. gada, turklāt jaunas pudeles jāražo no vecām. Līdz 2030. gadam - vismaz 30% apmērā.

Direktīva paredz arī patērētāju informētības vairošanu par to, ka plastmasas izstrādājumos ir plastmasa un no tās rodas kaitējums jūras videi, un arī - kā to pareizi un dabai draudzīgi utilizēt. Visus traukus, dažādas paciņas un iepakojumus, arī cigarešu izsmēķus. Viena svarīga plastmasu saturošu priekšmetu grupa, kas direktīvā ir pasaudzēta, uzskaitīta pielikuma D daļā. Tās ir higiēniskās paketes, tamponi un tamponu aplikatori, mitrās salvetes un baloni. Bez baloniem taču nekādi neiztikt, pat ja videi tie nodara tikai kaitējumu. Eiropa tamponus un balonus neaizliedz. Taču turpmāk šie neaizstājamie priekšmeti būs īpaši jāmarķē - jāraksta, kā tos pareizi utilizēt, kāda ir to negatīvā vides ietekme un ka izstrādājumā ir plastmasas klātbūtne. Vismaz viens aspekts jānorāda. Ja nu kādam tas nav skaidrs.