Krievijā var sodīt par necieņu pret varasiestādēm

Piektdien Krievijā stājušies spēkā likumi, kas paredz iespaidīgus naudas sodus vai pat administratīvo arestu par necieņas izrādīšanu varasiestādēm un viltus ziņu izplatīšanu virtuālajā vidē. Opozīcijas ieskatā šie likumi ir kārtējais solis pilnīgas cenzūras virzienā, jo tos iespējams interpretēt dažādi, turklāt šī interpretācija būs represīvo struktūru – prokuratūras un policijas – prerogatīva.

Pēc vairāku valdošās partijas Vienotā Krievija deputātu iniciatīvas pieņemtie likumprojekti acīmredzami apzināti izstrādāti tā, lai tos varētu izmantot faktiski pret jebkuru, kuram ienācis prātā kritizēt varasiestādes, neatkarīgi no to līmeņa. Likumā par necieņas izrādīšanu, kas pirmā pārkāpuma gadījumā paredz 100 000 rubļu (ap 1360 eiro) lielu naudassodu, noteikts, ka sodīti tiek ne tikai tie, kuri izrāda «acīmredzamu necieņu» pret tādiem valsts simboliem kā karogu, himnu, ģerboni vai konstitūciju (kas vēl varētu būt saprotams), bet arī tie, kuru ieraksti internetā liecina par necieņu pret sabiedrību un valsts amatpersonām. Citiem vārdiem sakot, saskaņā ar šo likumu iespējams sodīt ne tikai cilvēkus, kuri aicina atbrīvoties no Putina režīma vai apšauba, ka Krima pieder Krievijai, bet arī tos, kuri pārāk bargi kritizējuši kādu vietējo mēru par neizdarību un korupciju vai kuri ir pārliecināti, ka kāda nozieguma izmeklēšanā savu lomu nospēlējušas izmeklētāju vai policistu savtīgās intereses. «Par tiem, kuri ir pie varas, tagad rakstām tikai labu vai neko,» ironizē Krievijas opozicionāri.

Ne mazāk problemātisks ir viltus ziņu likums, par kura pārkāpšanu minimālais sods privātpersonām ir 400 000 rubļu (pirmajā reizē), bet juridiskajām personām vēl lielāks. Ziņas patiesumu turpmāk noteiks prokuratūra, un ir skaidrs, ka šī likuma piemērošana visvairāk apdraudēs nelielu, neatkarīgu interneta izdevumu darbību, jo tieši šie mediji parasti balstās uz neoficiālu informāciju, kas var izrādīties neprecīza. AFP norāda, ka pret jaunajiem likumiem iebilduši pat vairāki Krievijas valdības ministri. Bet pazīstamais cilvēktiesību aizstāvis Jurijs Džibladze norādījis, ka tos iespējams piemērot teju vai pret ikvienu varasiestādēm nevēlamu personu, salīdzinot šos likumus ar PSRS laiku likumiem par pretpadomju darbību un pretpadomju aģitāciju.