Eiropas Savienība (ES) sestdien izteikusi Krievijai kategorisku protestu saistībā ar 23 Krimas tatāru aizturēšanu anektētajā Ukrainas pussalā, pieprasot visus aizturētos nekavējoties atbrīvot.
"ES neatzīst Krievijas likumu spēku Krimā un Sevastopolē un sagaida, ka visi nelikumīgi aizturētie Ukrainas iedzīvotāji tiks bez kavēšanās atbrīvoti," teikts ES ārpolitiskā dienesta oficiālās pārstāves paziņojumā, kas publicēts sestdien.
ES pārstāve atgādināja, ka organizācija "Hizb-ut-Tahrir" (Atbrīvošanas partija) ir "aizliegta Krievijā, bet ne Ukrainā". Aizturētie Krimas tatāri apsūdzēti par piederību šai organizācijai.
Notikumi Krimā apstiprina ANO cilvēktiesību augstā komisāra ziņojumā paustās bažas, ka "pret Krimas tatāriem tiek neproporcionāli daudz rīkoti policijas reidi, viņi tiek saukti pie atbildības par terorisma un ekstrēmisma jomas likuma normu pārkāpumiem procesos, kas neatbilst cilvēktiesību standartiem", norādīja pārstāve.
Medžlisa, Krimas tatāru tautas asamblejas, priekšsēdētājs Rafats Čubarovs trešdien pavēstīja, ka okupētajā un anektētajā Ukrainas pussalā Krimas tatāru mājās Krievijas varasiestādes veikušas masveida kratīšanas.
Pie cietušo ģimenēm nav laisti advokāti, bet atsevišķos gadījumos kratīšanu gaitā piesviesti "aizliegti priekšmeti un grāmatas", sacīja Čubarovs.
Atbalstītāji notikušo raksturo kā kārtējo iebiedēšanu, kas vērsta pret šo etnisko grupu, kuras lielākā daļa nepieņem Krievijas veikto Krimas aneksiju.
Trešdien notikušās kratīšanas bijušas vienas no vērienīgākajām aizvadīto gadu laikā.
Vairums Krimas tatāru nav atteikušies no Ukrainas pilsonības, un daži gatavojas balsot svētdien gaidāmajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās.
"Hizb-ut-Tahrir" par mērķi uzstādījusi islāma likumos balstītas valsts kalifāta atjaunošanu, un Krievijā tā kopš 2003.gada aizliegta.
Kā pastāstīja advokāts Emils Kurbedinovs, vērienīgās operācijas gaitā, kurā piedalījušies vairāki simti FDD un citu struktūru pārstāvji, aizturēti 23 cilvēki.
"Šī aizvadīto piecu gadu laikā Krimā ir viena no lielākajām iebiedēšanas operācijām," sacīja advokāts.
Aizturēto vidū ir aktīvisti, kas cīnījušies par Krimas politieslodzīto tiesībām, viņš piebilda.
Kratīšanas notikušas 25 mājās visā pussalā, un advokātiem nav ļauts sekot kratīšanu gaitai, sacīja cits advokāts Nikolajs Polozovs.
Krimas tatāri ir Melnās jūras pussalas pamatiedzīvotāji.
Padomju diktatora Josifa Staļina režīms Krimas tatārus deportēja uz Vidusāziju un Urāliem, un viņi varēja atgriezties tikai līdz ar padomju varas sabrukumu.
Vairums tatāru bija pret Krievijas 2014.gadā veikto Krimas okupāciju un vēlāko aneksiju, tāpēc okupantu varasiestādes vērsušās pret Krimas tatāru kopienu, aizliedzot asambleju, slēdzot telekanālu, aizturot un apcietinot desmitiem aktīvistu.
Medžlisa priekšsēdētāja vietnieks Narimans Dželjals pēdējās kratīšanas saistīja ar Ukrainas prezidenta vēlēšanām un citiem faktoriem.
Kratīšanas ir "sākums Krimas tatāru masu deportācijai uz Krievijas cietumiem", sacīja Dželjals.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
