Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Pasaulē

7 miljoniem cilvēku Venecuēlā steidzami nepieciešama humānā palīdzība

© AFP/Scanpix

Apmēram 24% Venecuēlas iedzīvotāju – septiņiem miljoniem cilvēku – ir steidzami nepieciešama humānā palīdzība, konstatēts ANO iekšējā ziņojumā, kas liecina par aizvien biežāku saslimšanu un nepietiekamu uzturu, pasliktinoties dzīves apstākļiem valstī.

Ar ziņojumu, kas ceturtdien nonāca ziņu aģentūras AFP rīcībā, šonedēļ tika iepazīstināta Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro valdība, kura vaino ekonomiskajā krīzē ASV noteiktās sankcijas, un opozīcijas līderis Huans Gvaido.

"Prioritāro humāno vajadzību pārskatā" ir izklāstīti detalizēti dati par Venecuēlas humānās krīzes mērogu.

"Tiek lēsts, ka septiņiem miljoniem cilvēku - jeb aptuveni 24% no visiem iedzīvotājiem, kas pašlaik dzīvo valstī - ir steidzama prioritāra nepieciešamība pēc palīdzības un aizsardzības," teikts 45 lappuses garajā ziņojumā.

2018.gadā vairāk nekā 94% iedzīvotāju dzīvoja trūkumā, bet 60% - galējā trūkumā, teikts ziņojumā citētā triju Karakasas universitāšu pētījumā.

Krīze sevišķi ietekmējusi uzturu. Laikā no 2014. līdz 2017.gadam ir samazinājies gaļas un dārzeņu patēriņš, bet piena patēriņš krities par 77%.

Valstī no nepietiekama uztura cieš 3,7 miljoni cilvēku - trīsreiz vairāk nekā periodā no 2010. līdz 2012.gadam, liecina ANO aplēses.

Vismaz 22% bērnu līdz piecu gadu vecumam cieš no hroniska nepietiekama uztura.

Ir parādījušās un sākušas izplatīties tādas novēršamas slimības kā tuberkuloze, difterija, masalas un malārija, kā arī A tipa hepatīts, kuram par iemeslu ir droša dzeramā ūdens trūkums.

Ziņojumā konstatēts, ka "aizvien lielākas ekonomikas sašaurināšanās un politisku nemieru dēļ Venecuēlas iedzīvotāji sastopas ar bezprecedenta izaicinājumiem pieejā būtiskākajiem pakalpojumiem, tai skaitā aizsardzībai, veselības aprūpei, medikamentiem, vakcinācijām, ūdenim, elektroenerģijai, izglītībai, un pieejā pārtikai," teikts ziņojumā.

Vidējās algas ir katastrofāli sarukušas, un dzīves apstākļu pasliktināšanos ir saasinājusi profesionāļu, tehniķu un citu darbinieku aizplūšana no visām nozarēm.

Valsti atstāj apmēram 5000 cilvēku dienā, un apmēram 10 procenti iedzīvotāju - vairāk nekā 3,4 miljoni cilvēku - tagad dzīvo kā migranti vai bēgļi kaimiņvalstīs.

No valsts ir emigrējuši apmēram trešdaļa visu ārstu - 22 tūkstoši cilvēku.

300 000 cilvēku ir apdraudēti, jo viņiem vairāk nekā gadu nav bijis iespējams iegūt viņiem nepieciešamos medikamentus vai ārstēties. Starp viņiem Parkinsona slimības pacienti, ar HIV inficētie un tie, kas nepieciešama dialīze.