Maskava: Krievijas karavīru klātbūtne Venecuēlā ir saskaņā ar tiesību normām

© Reuters/Scanpix

Krievija otrdien paziņojusi, ka tās karavīru atrašanās Venecuēlā ir saskaņā ar šīs valsts likumiem un vienošanos, kas 2001.gadā noslēgta abu valstu starpā.

Venecuēlas opozīcijas līderis Huans Gvaido savukārt paziņojis, ka Krievijas karavīru klātbūtne Venecuēlā ir pretrunā valsts konstitūcijai.

Nedēļas nogalē lidostā pie Karakasas nolaidās divas Krievijas armijas lidmašīnas. Mediji ziņoja, ka lidaparāti atveda aptuveni 100 Krievijas karavīrus un 35 tonnas militārā aprīkojuma.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo pirmdien brīdināja, ka Savienotās Valstis mierīgi nestāvēs malā, kamēr Maskava sūta savas militārpersonas uz Venecuēlu, lai atbalstītu prezidenta Nikolasa Maduro režīmu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savukārt apsūdzēja Vašingtonu apvērsuma plānošanā Venecuēlā.

Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova šodien paziņoja, ka Maskava "attīsta sadarbību ar Venecuēlu stingrā saskaņā ar šīs valsts konstitūciju un tiesību normām".

Viņa paziņoja, ka "Krievijas speciālistu klātbūtni Venecuēlā regulē vienošanās, kas 2001.maijā tika parakstīta starp Krievijas un Venecuēlas valdībām par militāro un tehnisko sadarbību."

Jau vēstīts, ka Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Venecuēlas opozīcijas līderi un Nacionālās sapulces spīkeru Huanu Gvaido, kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.

Gvaido šodien pauda pārliecību, ka Krievijas karavīru klātbūtne Venecuēlā ir Venecuēlas konstitūcijas pārkāpums.

"Izskatās, ka Maduro valdība neuzticas saviem karavīriem, jo importē citus (..), vēlreiz pārkāpjot konstitūciju," uzrunājot Nacionālās sapulces deputātus, sacīja Gvaido.

Nacionālās sapulce apgalvo, ka tikai tai ir pilnvaras autorizēt ārvalstu spēku militāro misiju Venecuēlā.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais