Erdogans pieļauj, ka Sofijas katedrāle atkal varētu kļūt par mošeju

Viens no ievērojamākajiem Bizantijas arhitektūras šedevriem Stambulas Sofijas katedrāles ēka, kas mūsdienās ir muzejs, atkal varētu kļūt par mošeju, pieļāvis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Bizantijas pareizticīgo katedrāle tika padarīta par mošeju, kad Konstantinopoli 1453.gadā ieņēma osmaņu turki. Savukārt sekulārās turku valsts izveidotājs 1935.gadā to padarīja par muzeju, un mūsdienās katru gadu to apmeklē miljoniem tūristu.

Pēdējā laikā arvien skaļāk sākuši skanēt aicinājumi, lai simboliskā celtne atkal tiktu padarīta par mošeju, īpaši pēc tam, kad kļuva zināms, ka Jaunzēlandes mošeju slaktiņa sarīkotājs savā manifestā bija postulējis, ka Sofijas katedrāle ir "jāatbrīvo no minaretiem".

Pats Erdogans vēl pērn lūdzās Sofijas katedrālē.

Turcijas prezidenta izteiktais pieļāvums, ka Sofijas katedrāli atkal varētu padarīt par mošeju, izraisījis sašutumu kaimiņvalstī Grieķijā.

"Tas ir ne tikai dižens kristīgās pasaules templis, daudzu gadsimtu garumā vislielākais. Tas arī pieder cilvēcei. UNESCO to ir atzinusi par daļu no globālā kultūras mantojuma," sacīja Grieķijas ārlietu ministrs George Katrugals. "Tāpēc jebkura šī statusa apšaubīšana nav tikai aizvainojums kristiešu jūtām. Tas ir arī aizvainojums starptautiskajai sabiedrībai un starptautiskajām tiesībām."

"Mēs gribētu cerēt, ka 16.marta Turcijas vadības korektais paziņojums ir spēkā un ka šajā statusā nebūs nekādu izmaiņu," piebilda ministrs, atgādinot par Erdogana runu, kurā viņš noraidīja iespēju, ka Sofijas katedrāles ēka varētu tikt atkal pārvērsta par mošeju.