Francijas lielpilsētu centros aizliegti "dzelteno vestu" protesti
Francijas "dzelteno vestu" kustības aktīvisti sestdien plāno rīkot jaunus protestus, lai gan varas iestādes ir aizliegušas tos rīkot vairākos Parīzes rajonos, kā arī citu lielpilsētu centros, un solījušas "nulles toleranci" pret protestētājiem pēc pagājušo sestdien pieredzētās vardarbības un laupīšanām Parīzes Elizejas laukos.
Parīzes policija ir aizliegusi protestu rīkošanu plašā teritorijā pilsētas rietumos, tai skaitā Elizejas laukos, pie prezidenta pils un Nacionālās asamblejas.
Līdzīgi aizliegumi ir noteikti Tulūzas, Bordo, Dižonas, Rennas un Nicas centros. Nicā nedēļas nogalē ir paredzēta Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina un Francijas prezidenta Emanuela Makrona tikšanās.
Pēc pagājušajā sestdienā protestu laikā Parīzes Elizejas laukos notikušās vardarbības un laupīšanām Makrona centriskā valdība solījusi spert radikālus soļus pret protestētājiem.
Melnā ģērbušies protestētāji, kas lielākoties bija maskās, Elizejas laukos septiņās stundās izpostīja, izlaupīja vai aizdedzināja vairāk nekā 100 veikalus.
Valdība ir paziņojusi par plāniem norīkot armijas pretterorisma vienības karavīrus "konkrētu objektu", arī valdības ēku, apsargāšanā, lai lielāki policijas spēki varētu tikt atvēlēti operācijām "dzelteno vestu" protestos.
"Dzelteno vestu" līderi sociālajos medijos brīdināja protestētājus sestdien būt piesardzīgiem. Viens no šiem līderiem Ēriks Druē aicināja protestētājus nemēģināt atgriezties Elizejas laukos.
"Tā ir ļoti slikta doma. Jūs zināt, kādu tēlu no mums viņi mēģina radīt," sacīja Druē, kurš cerīgi prognozēja "klusu sestdienu".
"Dzelteno vestu" kustība radās novembra vidū lauku rajonos kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem.
Aizvadīto mēnešu laikā vairākkārt izraisījušās vardarbīgas protestētāju sadursmes ar policiju.
Protestētāju skaits pēdējās nedēļās gan ir samazinājies - no 282 000 visā valstī pirmajā protestu sestdienā līdz 32 000 pagājušajā nedēļā.