Kazahstānā protestē pret galvaspilsētas pārdēvēšanu par Nursultanu

© REUTERS/ SCANPIX

Kazahstānas policija ceturtdien aizturējusi aptuveni 20 cilvēkus, kuri protestēja pret galvaspilsētas Astanas pārdēvēšanu par Nursultanu.

Protesti ir reta parādība Kazahstānā, kas šonedēļ nonākusi mediju uzmanības centrā pēc ilggadējā valsts līdera Nursultana Nazarbajeva negaidītās demisijas, kas izskatās pēc pirmā soļa organizētā varas maiņā dinastijas ietvaros.

Ierosinājumu pārdēvēt galvaspilsētu trešdien izteica jaunais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs pēc prezidenta zvēresta nodošanas, stājoties amatā pēc Nazarbajeva demisijas iepriekšējā dienā.

Kazahstānas parlaments nekavējoties pieņēma attiecīgus grozījumus konstitūcijā, taču process vēl nav noslēdzies, un daļā sabiedrības jaušama neapmierinātība ar šo soli.

Šī būs jau ceturtā reize nepilnu 60 gadu laikā, kad pilsēta mainījusi savu nosaukumu.

Interneta petīciju pret Astanas pārdēvēšanu parakstījuši vairāk nekā 30 000 cilvēku.

Aptuveni 20 cilvēki šodien protestēja laukumā pie Astanas mēra biroja. Tur izcēlās sadursmes starp protestētājiem un tiem, kuri atbalsta galvaspilsētas pārdēvēšanu par Nursultanu. Iejaucās policija, kas aizturēja lielāko daļu protestētāju, no Astanas ziņo aģentūras "Reuters" žurnālists.

Astana līdz 1961.gadam bija pazīstama ar nosaukumu Akmoļinska, bet pēc tam tika pārdēvēta par Ceļinogradu. Pēc tam, kad Kazahstāna 1991.gadā ieguva neatkarību no Padomju Savienības, šī pilsēta tika pārdēvēta par Akmolu. Tā kļuva par Astanu, kad Nazarbajevs pārcēla turp galvaspilsētu no Almati.

78 gadus vecais Nazarbajevs prezidenta amatā atradās kopš valsts neatkarības iegūšanas. Lai gan viņš atkāpies no šī mata, viņš paliek Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas "Nur Otan" vadītāja amatos.

Kā norāda eksperti, paliekot šajos ietekmīgajos amatos, Nazarbajevs faktiski saglabā varu valstī.

Pasaulē

Pēc aviokatastrofas Viļņā publiski tiek izvirzītas iespējamās notikuma versijas . Pēc Lietuvas policijas datiem, lidmašīnai ārēji bojājumi nav redzami, tāpat kā nav informācijas par ugunsgrēku vai sprādzienu lidmašīnas iekšienē . Aviācijas eksperts gan atzīmē, ka ārējie spēki katastrofas izraisīšanai nav nepieciešami – pietiek ar darbības traucējumiem lidmašīnas iekšienē vai apzinātu elektromagnētisko viļņu novirzi, lai mulsinātu pilotus, vēsta Lietuvas TV3.