Reaģējot uz sestdien pieredzētajām nekārtībās, Francijas varasiestādes, aizliegs protestu rīkošanu tādās vietās kā Elizejas lauki, pirmdien paziņojis premjerministrs ministrs Eduārs Filips. "Sākot ar nākamo sestdienu un ikreiz, kad tas nepieciešams, mēs aizliegsim "dzelteno vestu" vārdā rīkotās demonstrācijas visvairāk cietušajās apkaimēs, ja uzzināsim, ka piedalās ekstrēmisti, kas plāno vardarbību," norādīja Filips.
Viņš arī kritizēja policijas darbu sestdienas protestu laikā, piebilstot, ka iknedēļas valdības sēdes laikā trešdien prezidents Emanuels Makrons atcels no amata Parīzes policijas priekšnieku Mišelu Delpiku, kura vietā stāšoties Didjē Lalmā.
Ministrs norādīja, ka kārtības uzturēšanas plāns neesot ticis atbilstoši īstenots un ka kritika, kas izskanējusi par gumijas ložu pielietošanu, novedusi pie "nepiemērotu instrukciju" izdošanas nolūkā ierobežot to izmantošanu.
Francijā kompensāciju prasības par "dzelteno vestu" protestu trīs mēnešos nodarītajiem zaudējumiem pat pirms aizvadītajā nedēļas nogalē pieredzētajām nekārtībām sasniegušas 170 miljonus eiro, pirmdien pavēstīja Francijas Apdrošinātāju federācija (FFA).
Kopš protestu kustības sākuma novembrī iesniegti 10 000 prasību.
Sestdien Elizejas laukos 91 veikalam, arī dārgo modes zīmolu "Longchamps" un "Bulgari" veikaliem, nodarīti postījumi, tie cietuši no liesmām vai izlaupīti, liecina Parīzes Tirdzniecības palātas informācija.
Ekonomikas ministrs Bruno Lemērs pirmdien sasaucis sanāksmi, lai spriestu par demonstrāciju ietekmi uz ekonomiku.
Valdība un prezidents Emanuels Makrons pirmdien bija spiesti ieņemt aizsardzības pozīcijas, no jauna izskanot jautājumiem par to, kāpēc drošības dienesti nav spējuši novērst vardarbību Francijas slavenākajā bulvārī.
Jau 1.decembrī protestētāji nodarīja postījumus Triumfa arkai un plosījās pilsētas turīgajos rajonos, dedzinot automašīnas un demolējot uzņēmumu ēkas.
"Vienreiz pietiek. Tas, kas sestdien notika Elizejas laukos, ir atkārtojums tam, ko veikalnieki jau ir pieredzējuši," teikts pirmdien izplatītajā Mazo un vidējo uzņēmumu konfederācijas paziņojumā.
"Ir nepieņemami, ka tas atkal tika pieļauts," norāda organizācija, mudinot valdību "spert soļus, kas ir tās atbildība. Tūlīt".
"Dzelteno vestu" kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem.
Aizvadīto mēnešu laikā vairākkārt izraisījušās vardarbīgas protestētāju sadursmes ar policiju.
