Latvijas vēstniecība Polijā apstiprina, ka Latvijas valstspiederīgajiem jau vairākkārt ir radušās konfliktsituācijas ar Polijas policiju. Problēmās nokļuvušajiem tiek sniegta palīdzība, tostarp valodas barjeras pārvarēšanai, un vēstniecība arī pārrunā šīs situācijas ar Polijas amatpersonām.
«Pateicoties vēstniecības aktīvajai darbībai, konfliktsituāciju skaits ir samazinājies,» tā sevi uzslavē Latvijas diplomāti Polijā.
Neatkarīgā nesen jau vēstīja par kādu sarežģītāku gadījumu, kas, iespējams, var nonākt pat līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai kā Latvijas pilsones prasība pret Polijas valsti. Aprīlī gaidāma tiesas sēde Augustovas tiesā, taču prasītāja uz to lielas cerības neliek - pilsēta maza, policistu un tiesnešu sadarbība ārzemnieku pazemošanā gadiem ilgi slīpēta, un maz ticams, ka rezultāts būs policijai par sliktu.
Jāatgādina, administratīvajā tiesā latvietei inkriminētais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums - novēlota atgriešanās savā braukšanas joslā pēc atļauta apdzīšanas manevra, netika konstatēts. Un patiesībā visi notikušā apstākļi un tai sekojošā izskaidrošanās, tostarp aizturēšana policijas izolatorā, šai stāstā liecināja vienīgi par poļu amatpersonu vēlmi izspiest kukuli. Latviete ietiepās, kukuli par neuzrādītu pārkāpumu nedeva, un tagad gatava darīt visu, lai viņu pazemojušās amatpersonas likumīgā kārtā saņemtu pamatīgu sodu.
Saistībā ar konkrēto gadījumu Neatkarīgā vērsās Ārlietu ministrijā. Vai šī ir izņēmuma situācija vai arī konflikti ar poļu policiju mūsu tautiešiem ir regulāra parādība? Sazinoties ar kolēģiem Polijā, Ārlietu ministrijas preses dienests sniedza sekojošu skaidrojumu:
«Latvijas vēstniecībai Polijā ir zināmi vairāki gadījumi, kad Latvijas valstspiederīgajiem ir radušās konfliktsituācijas ar Polijas policiju. Šādos gadījumos vēstniecība, neveicot specifisku juridisku analīzi, savas kompetences ietvaros sniedz informāciju par Polijas likumdošanu un valodas barjeras gadījumā palīdz saprasties ar Polijas policijas pārstāvjiem. Pārsvarā konfliktsituācijas rodas, jo abās valstīs ir atšķirīga likumdošana.
Lai pievērstu uzmanību un rastu risinājumus problēmsituācijām, vēstniecība minētos jautājumus pārrunā, tiekoties ar Polijas kompetentajām iestādēm. Vienlaikus vēstniecība ar tās mājaslapas un sociālo tīklu starpniecību informē ceļotājus par to, ka Polijas ceļu satiksmes noteikumi, kā arī sods par to pārkāpšanu atšķiras no Latvijā noteiktā.» Noslēgumā secināts, ka konfliktsituāciju skaits pēdējā laikā samazinājies.
Taču tas tiesa, ka poļu satiksmes noteikumu interpretācija daudzos gadījumos var šķist neizprotama. Piemēram, pie viņiem vienīgajiem Eiropas Savienībā spēkā ir prasība, ka mašīnas vadītājam, pārvietojoties ar aizņemtu auto, kas reģistrēts uz sveša vārda, jābūt uz rokas pilnvarai - iztulkotai angliski vai vēl labāk - poļu mēlē. Poļu amatpersonas saprot svešvalodas tikai tad, ja pašas to konkrētajā situācijā vēlas. Un vispār ārzemnieku zemošanās pie poļu paniem ir ierasta prakse vārda tiešā nozīmē. Pērn, atgriežoties no brauciena uz Ukrainu caur Polijas kontrolpunktu, Neatkarīgā ievēroja neparastu ainu - pie robežsargu un muitnieku būdām stāvošie klanījās teju līdz zemei, bet augumā garākie vai resnākie pat meta kaunu pie malas un metās ceļos. Tuvāk pienākot, kļuva skaidrs, kāpēc: lodziņi, caur kuriem dokumenti jāpasniedz, bija ierīkoti sēdoša cilvēka sejas augstumā - aptuveni metru virs zemes. Tā, lai uz krēsla sēdošām poļu amatpersonām būtu ērti, nevis tūkstošiem viņu klientu. Simboliska attieksme.
Lai klanīties nevajadzētu pie bankomāta, kukuļus poļu policistiem gādājot, vai pie izolatora durvīm - atteikšanās gadījumā, Polijas caurbraucējiem der skrupulozi ievērot viņu ceļu satiksmes noteikumus. Īpaši der uzmanīties ar horizontālo apzīmējumu un ātruma pārkāpumiem, jo ierobežojumi uz dažāda veida ceļiem nebūtiski atšķiras. Savukārt policija arī no nebūtiskiem pārkāpumiem mēdz sarīkot administratīvu drāmu. Un nekāda alus dzeršana vai vīna glāze pie pusdienām, jo pieļaujamas tikai 0,2 promiles. Papildus drošībai būtu lietderīgi, ja automašīnā ir videoreģistrators - tā ieraksts noderēs, ja ar poļu likumsargiem tomēr nāksies izskaidroties tiesā.
Ja Latvijas valstspiederīgais Polijā nonācis ārkārtas situācijā, Ārlietu ministrija aicina nekavējoties sazināties ar Latvijas vēstniecību Polijā vai Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26337711.
Latviete, kura šobrīd tiesājas ar poļu ceļu policiju, apstiprina, ka vēstniecības darbinieki krīzes situācijā viņai daudz palīdzēja - ar padomiem, ar dokumentu sagatavošanu un, galvenais, pārvarēt valodu barjeru sarunās ar poļu paniem.
