Lielbritānijas parlaments balsos par bezvienošanās "Breksitu"
Pēc premjerministres Terēzas Mejas panāktās "Breksita" vienošanās atkārtotās noraidīšanas Lielbritānijas parlamentam trešdien jālemj, vai izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.
Lai gan sagaidāms, ka parlamenta apakšpalāta noraidīs bezvienošanās "Breksitu", tas tomēr var notikt jau 29. martā, ja politiķi nespēs vienoties par kādu alternatīvu.
Kā ziņots, britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja "Breksita" vienošanos, neskatoties uz Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.
Tagad daļa eiroskeptiķu uzstāj, ka ES jāpamet bez vienošanās, taču Meja brīdinājusi, ka šis scenārijs radīs "ievērojamu ekonomisko šoku", un liels skaits deputātu viņai piekrīt.
Ja bezvienošanās "Breksits" tiks noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par "Breksita" atlikšanu.
Taču premjerministre brīdinājusi, ka "balsojums pret aiziešanu bez vienošanās un par ["Breksita" sarunu] pagarināšanu neatrisina problēmas, kurās esam nonākuši".
"ES vēlēsies zināt, kā mēs grasāmies izmantot šādu pagarinājumu. Parlamentam jāatbild uz šo jautājumu," uzvērusi Meja. "Vai tas vēlas atsaukt [Lisabonas līguma] 50.panta iedarbināšanu, vai tas vēlas sarīkot atkārtotu referendumu, vai arī tas vēlas aiziet ar vienošanos, taču ne ar šo vienošanos?"
Britu mediji norādījuši, ka Meja var arī izšķirties par viņas panāktās vienošanās nodošanu trešo reizi parlamenta apstiprināšanai, cerot, ka eiroskeptiķi toriju rindās galu galā izšķirsies atbalstīt savas partijas līderi.
Taču opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins pēc vienošanās atkārtotās noraidīšanas paziņoja, ka tā esot "nepārprotami mirusi" un aicināja atbalstīt viņa paša piedāvāto alternatīvu jeb tā dēvēto "mīksto Breksitu", kas saglabātu daudz ciešākas saites starp Lielbritāniju un ES.
Grupa deputātu trešdien gatavojas piedāvāt vēl vienu alternatīvu, kas paredz atlikt "Breksitu" līdz 22. maijam, lai vienotos par virkni pagaidu pasākumu attiecībās ar ES, kas ilgtu līdz 2021. gadam.
Taču ES "Breksita" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē jau paziņojis, ka Briselei vairs nav ko Londonai piedāvāt un ka nepieciešams aktivizēt sagatavošanos bezvienošanās "Breksitam".
Ja Lielbritānijas parlaments tomēr izšķirsies par "Breksita" atlikšanu, tam vēl nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana.
ES dalībvalstu līderi par to varētu lemt 21. un 22. maijā Briselē paredzētajā samitā.
Tomēr pat pozitīva lēmuma gadījumā "Breksitu" varētu atlikt uz ļoti neilgu laiku, un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers uzsvēris, ka Lielbritānijas izstāšanās no bloka "jāpabeidz" līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas gaidāma maija beigās.