Eiropas Komisija pētniecībā un inovācijās ieguldīs 6,4 miljardus eiro

Eiropas Savienība (ES) pētniecībā un inovācijās ieguldīs 6,4 miljardus eiro. Līdz šim nepieredzēti lielie līdzekļi tiks piešķirti visdažādākajām zinātnes disciplīnām, politikas jomām un nozarēm, paziņojusi komisāre Moire Gēgena-Kvinna.

"Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā ir vienīgais saprātīgais un pārdomātais ceļš, kā izkļūt no krīzes un virzīties uz ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu izaugsmi. Šie pasākumi palīdzēs radīt jaunus un labākus produktus un pakalpojumus, konkurētspējīgāku un videi draudzīgāku Eiropu, labāku sabiedrību, kuras locekļi bauda augstāku dzīves līmeni. Mēs pētniekiem un izgudrotājiem piedāvājam 6,4 miljardus eiro novatoriskiem projektiem, kas veltīti lielām ekonomiskām un sociālām problēmām — klimata pārmaiņām, energoapgādes drošībai un nodrošinātībai ar pārtiku, veselībai un sabiedrības novecošanai. Šis ir gan ievērojams un lietderīgs solis ekonomikas stimulēšanai, gan ieguldījums nākotnē,"norāda Kvinna.

Pieteikties finansējumam no ES Septītās pētniecības pamatprogrammas varēs interesenti, kas pārstāv visdažādākās politikas jomas. Piemēram, veselības jomai atvēlēti vairāk nekā 600 miljoni eiro. Pētniecībai informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) jomā piešķirti 1,2 miljardi eiro, kas lieti noderēs, lai sasniegtu mērķus, ko Komisija izvirzījusi Eiropas digitalizācijas programmā, proti, ik gadus palielināt IST nozarei atvēlēto finansējumu. Vairāk nekā 1,3 miljardus eiro saņems izcilākie radošie zinātnieki, kurus izraudzījusi Eiropas Pētniecības padome. Ar Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību starpniecību 7000 kvalificētu pētnieku saņems mobilitātes stipendijas pavisam 772 miljonu eiro apmērā.

800 miljoni eiro mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Vislielākā ievērība tiek veltīta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kādi ir 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem un tātad uzskatāmi par Eiropas inovāciju sistēmas mugurkaulu. MVU saņems gandrīz 800 miljonus, turklāt pirmo reizi vairākām jomām tiks iedalīts noteikts budžets. Piemēram, tādās jomās kā veselība, zināšanās balstīta bioekonomika, vide un nanotehnoloģijas MVU jāsaņem 35 % no kopējā vairākiem tematiem paredzētā finansējuma.

Jauni produkti un pakalpojumi

Pētniecībai jārada jaunas tehnoloģijas, produkti un pakalpojumi. Runājot par pētniecību veselības jomā, aptuveni 206 miljoni eiro (trešā daļa no 2011. gadam paredzētā budžeta) tiks piešķirti pētnieku ierosinātiem klīniskajiem pētījumiem, lai tirgū ātrāk nonāktu jaunas zāles. Nanotehnoloģiju jomā (270 miljoni eiro) prioritāte būs pētījumi, kas pavērs patentēšanas un komercializācijas iespējas. Aptuveni 600 miljoni eiro no IST finansējuma ir paredzēti jaunās paaudzes tīklu un pakalpojumu infrastruktūrai, robotsistēmām, elektroniskām un fotoniskām komponentēm un digitālā satura tehnoloģijām. Vairāk nekā 400 miljonus eiro atvēlēs pētījumiem par to, kā IST var palīdzēt risināt tādas problēmas kā ekonomika, kas rada zemas oglekļa emisijas, sabiedrības novecošanās un adaptējamas un ilgtspējīgas ražotnes. 2011. gadā 90 miljoni eiro paredzēti nākotnes interneta publiskā un privātā sektora partnerībai, kuras mērķis ir "intelektiski" Eiropas galvenie infrastruktūras elementi.

Jauni pilotprojekti paver pieeju vides pētījumu rezultātiem

Vides pētījumu projektiem piešķirs aptuveni 250 miljonus eiro. Šogad Komisija ievieš sistēmu, lai ar vides pētījumu rezultātiem ātrāk varētu iepazīties interesenti: tiem, kas saņem Eiropas Savienības līdzekļus, būs jāapņemas pēc zināma "embargo" perioda darīt brīvi pieejamas pētījumu gaitā tapušās publikācijas.

Septītās pētniecības pamatprogrammas budžets, kas atvēlēts projektiem 2011. gadā, ir 6,4 miljardi eiro, kas ir par 12 % vairāk nekā 2010. gadā (5,7 miljardi eiro) un par 30 % vairāk nekā 2009. gadā (4,9 miljardi eiro). Septītā pētniecības pamatprogramma ir lielākā atsevišķā pētniecības programma pasaulē, kuras budžets 2007.–2013. gadam ir 50,5 miljardi eiro (neskaitot EURATOM).

Pieņemdami stratēģiju "Eiropa 2020", Eiropas politiskie līderi pētniecību un inovācijas ir izvirzījuši par Eiropas politikas prioritāti, padarot to par pamatu ieguldījumiem ilgtspējīgā izaugsmē un nodarbinātībā.

Pasaulē

Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā no Izraēlas skatupunkta ir kā boulinga bumbas metiena rezultāts, kad krīt visi ķegļi, - Izraēlai ir izdevies samazināt Irānas uzturēto grupējumu "Hamās" un "Hizbollah" spēku, un kritis ir arī Sīrijas režīms, kas bija ļoti nozīmīgs starpnieks, lai Irāna spētu apgādāt "Hizbollah" un apdraudēt Izraēlu no Libānas, kā arī no pašas Sīrijas teritorijas, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais