Itālijas premjers Džuzepe Konte apņēmies līdz piektdienai izlemt, vai Itālija ir ieinteresēta turpināt būvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju starp Turīnu un Francijas pilsētu Lionu. Projekts, kas ietver arī 57,5 kilometrus gara tuneļa izbūvi zem Alpu kalniem, tika uzsākts pirms vairākiem gadiem, taču nu izraisījis nopietnas domstarpības starp Itālijas valdošās koalīcijas partijām – Līga to atbalsta, bet Piecu zvaigžņu kustība ir kategoriski pret.
Abas partijas nav ieinteresētas koalīcijas izjukšanā, tādēļ vislabprātāk šo problēmu paslaucītu zem tepiķa, taču vilcināties vairs nav iespējams. Eiropas Komisija piedraudējusi ne tikai iesaldēt projektam paredzēto finansējumu, bet arī atgūt no Itālijas tai jau piešķirtos līdzekļus, un diez vai arī franči samierināsies ar to, ka tuneļa celtniecībā ieguldītā nauda izkūp skurstenī.
Darbi iestrēguši
Principiāls lēmums par to, ka nepieciešama jauna ātrgaitas dzelzceļa maģistrāle, kas savienotu Turīnu un Lionu, tika pieņemts pirms 20 gadiem, un jau tobrīd bija skaidrs, ka bez jauna tuneļa neiztikt, raksta AP. Pašlaik vilcieni, kas kursē no vienas pilsētas uz otru, izmanto tālajā 1871. gadā būvēto 13,7 kilometrus garo tuneli. Tas gan ir neskaitāmas reizes modernizēts, taču būve neatbilst mūsdienu tehnoloģiskajām un drošības prasībām. Lai cik ātri vilcieni arī kursētu šajā maršrutā, pirms iebraukšanas tunelī tiem nākas samazināt ātrumu līdz 60 km/h.
Jaunās maģistrāles celtniecību atbalstīja arī Eiropas Savienība, un vēl 2002. gadā Francijā tika uzsākti izpētes darbi, lai noskaidrotu, kurā vietā tuneļa ierīkošana būtu visracionālākā. Itālija ilgi vilcinājās, līdzīgu izpēti sāka vien 2011. gadā, un pagāja vēl četri gadi, līdz projektu izdevās saskaņot. Aptuveni 270 kilometru garās dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas lēstas 25 miljardu eiro apmērā, un no šīs summas aptuveni 8,6 miljardi eiro paredzēti tuneļa celtniecībai.
Tieši šī būve tiek uzskatīta par prioritāru un visvairāk laika prasošu, un kopš 2017. gada itāļu un franču kopuzņēmums Tunnel Euralpin Lyon Turin jau paveicis nozīmīgu darbu apjomu - izrakti četri sīkāki tuneļi, kas paredzēti tehniskām vajadzībām, bet viens no galvenajiem tuneļiem ir jau sešus kilometrus garš. Taču, kā norāda AP, kamēr Francijas pusē 140 metru garā ierīce, kas rok tuneli, ik dienu pavirzās uz priekšu par aptuveni 20 metriem, Itālijas pusē nekādas darba dunas nav. Objekts ir iekonservēts, un par būvi liecina vien nožogojumi un stingrā apsardze - vides aizsardzības aktīvisti jau ne reizi vien mēģinājuši būvlaukumu izdemolēt.
Politiskās domstarpības
Itālijā darbi tika pārtraukti pagājušajā vasarā, kad valstī pie varas nāca jaunie politiskie spēki - par populistiem uzskatītā Piecu zvaigžņu kustība un eiroskeptiskā Līga. Partiju nostāja attiecībā uz tuneļa un visas dzelzceļa līnijas celtniecību (Itālijā šo projektu dēvē par TAV) ir krasi atšķirīga. Lai šīs domstarpības neapdraudētu valdības stabilitāti, tika nolemts projektu vēlreiz izvērtēt, un pašlaik šis izvērtējums tuvojas noslēguma fāzei.
Gan projekta piekritējiem, gan pretiniekiem ir savi argumenti. Līga un tās līderis Mateo Salvīni pārstāv ekonomiski attīstīto Itālijas ziemeļu daļu, kuras uzņēmējiem projekts šķiet ļoti pievilcīgs. Itālijas uzņēmēju konfederācijas Confindustria vadītājs Vičenco Bokia uzsvēris, ka tā realizēšana dos lielu ekonomisko impulsu, un «ir lieliska iespēja nodrošināt darbu aptuveni 50 000 cilvēku», raksta ziņu aģentūra ANSA. Viņš piebildis, ka daļa šo darba vietu būs pieejamas arī Itālijas ekonomiskā ziņā depresīvo reģionu iedzīvotājiem, taču, protams, saņēmis krietnu kritikas devu - celtniecības pretinieki uzskata, ka būvnieku un citu uzņēmēju vienīgā interese ir saņemt treknus pasūtījumus darbiem. Projekta piekritēji steidz uzsvērt ērtības, ko izjutīs jaunās līnijas pasažieri. Ceļā no Turīnas līdz Lionai viņiem būs jāpavada nevis četras, bet divas stundas, bet brauciens ātrvilcienā no Milānas līdz Parīzei ilgs tikai mazliet vairāk par četrām stundām pašreizējo septiņu stundu vietā.
Tomēr Piecu zvaigžņu kustība, kas pirms vēlēšanām solīja radikālajiem ekologiem apturēt projektu, piekāpties nevēlas, un viens no tās līderiem Stefano Bufanji otrdien paziņojis, ka partija pat varētu pamest valdību, ja tiks pieņemts to neapmierinošs lēmums. Gluži tāpat kā kareivīgie ekologi, arī Piecu zvaigžņu kustība uzskata, ka tuneļa rakšana un dzelzceļa līnijas ierīkošana sabojās Alpu gleznainās ainavas un nodarīs nopietnu postījumu ekosistēmām. Projekta piekritēji gan skaidrojuši, ka ilgtermiņā iespaids uz vidi būs pozitīvs, jo ātrgaitas dzelzceļa maģistrāle tiks izmantota arī kravu pārvadājumiem un atslogos autoceļus no smagajām mašīnām, kuru izplūdes gāzes visvairāk piesārņo gaisu. Uz to ekologi aizrādījuši, ka līdz brīdim, kamēr dzelzceļu uzbūvēs, vairākums automašīnu jau būs aprīkotas ar elektriskajiem vai hibrīddzinējiem, kuri nekādu lielo vides piesārņojumu nerada.
Taču galvenais projekta pretinieku, tajā skaitā Piecu zvaigžņu kustību pārstāvošā transporta un infrastruktūras ministra Danilo Toninelli, trumpis ir februārī valdībā iesniegtais ekspertu ziņojums, kas liecina - no ekonomiskā viedokļa šis projekts nebūs izdevīgs un līdz 2059. gadam sagādās Itālijai vismaz septiņus miljardus eiro lielus zaudējumus, raksta AFP. Ziņojumu par nesaprotamas metodoloģijas izmantošanu un «no gaisa grābtiem skaitļiem» bargi kritizējis par TAV projektu atbildīgais iepriekšējās Itālijas valdības ieceltais komisārs Paolo Fojeta, uzsverot, ka neesot pārsteigts par tā saturu - tie, kuri maksājuši (Transporta un infrastruktūras ministrija), arī pasūtījuši mūziku (ziņojuma saturu).
Eiropas pacietība zūd
Reuters norāda, ka Itālijas valdības partijas šo jautājumu labprāt nekustinātu vismaz līdz maija nogalē paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo vienai no pusēm galu galā nāksies piekāpties un lauzt saviem vēlētājiem dotos solījumus. Tas, ka līdz šim ar skaļākajiem izteikumiem nākusi klajā Piecu zvaigžņu kustība, nav pārsteigums, jo šī partija jau bijusi spiesta piekrist vairākiem prāviem infrastruktūras projektiem, kas nav pa prātam to atbalstošajiem ekologiem.
Taču itāļus steidzina Brisele, kas apņēmusies finansēt 40% no tuneļa celtniecības izmaksām. Eiropas Komisija atgādinājusi, ka līdz marta nogalei ir jāizsludina celtniecības iepirkumi projekta nākamajai kārtai, bet, ja tas nenotiks, tad aptuveni 300 miljonu eiro, kas šogad no ES budžeta atvēlēti TAV celtniecībai, tiks novirzīti citiem mērķiem, raksta Reuters. Savukārt līdz gada nogalei jāizsludina iepirkumi par kopējo summu, kas sasniedz 1,9 miljardus eiro, un, ja Itālija šo termiņu nokavēs, tai tiks atņemti arī nākamajam gadam rezervētie 513 miljoni eiro. Vēl lielākas problēmas Romu gaida, ja tā pilnībā atteiksies no projekta realizēšanas - Līgas līderis, vicepremjers Mateo Salvīni aplēsis, ka atmaksāt nāksies aptuveni 4,2 miljardus eiro, turklāt šī summa rēķināta, neņemot vērā kompensācijas, ko varētu attiesāt lieku darbu paveikušie franči. M. Salvīni esot pārliecināts, ka projekta realizēšana radīs mazākus zaudējumus nekā atteikšanās no tā.
Pēc otrdien notikušās valdības sēdes Itālijas premjers Dž. Konte atzinis, ka ar lēmuma pieņemšanu vairs nav iespējams vilcināties. Vakar vēlu vakarā viņš uz sanāksmi bija sasaucis visus valdības locekļus, kuru vadītajām ministrijām ir kāda saistība ar projekta realizēšanu, un pa pusei jokojot, bet pa pusei nopietni sacījis, ka neviens no kabineta neiziešot, kamēr risinājums netiks atrasts. «Tas ir jāpieņem, vadoties pēc valsts interesēm, un valdība nedrīkst kļūdīties,» paziņojis Dž. Konte, paužot cerību, ka lēmums par to, vai šobrīd turpināsies darbs pie maģistrāles būves, tiks pieņemts līdz piektdienai. Taču, lai kāds tas arī būtu, ir skaidrs, ka sākotnējais termiņš - uzbūvēt visu līniju līdz 2025. gadam - jau ir nokavēts, un pašlaik speciālisti lēš, ka celtniecība varētu ievilkties līdz pat 2030. gadam.
