Uzbekistānas eksprezidenta meita ieslodzīta

Uzbekistānas ģenerālprokuratūra apstiprinājusi, ka par mājas aresta nosacījumu pārkāpšanu labošanas darbu kolonijā nogādāta pirms vairākiem gadiem notiesātā Gulnāra Karimova – valsts pirmā prezidenta, 2016. gadā mirušā Islāma Karimova vecākā meita. Ilgus gadus viņa ieņēma vadošus amatus dažādās valsts struktūrās, veiksmīgi nodarbojās ar uzņēmējdarbību un pat tika uzskatīta par tēva politisko pēcteci, taču 2013. gada nogalē zaudēja viņa labvēlību.

Trauksmi par to, ka 46 gadus vecā G. Karimova no meitas Imanas dzīvokļa Taškentā aizvesta «nezināmā virzienā», otrdienas vakarā interneta sociālajos tīklos sacēla Imana, bet vakarrīt starptautiskās ziņu aģentūras par to sīkāk informēja G. Karimovas Šveices advokāts Greguārs Manžā. Pēc neilgas vilcināšanās apcietināšanas faktu apstiprināja arī Uzbekistānas ģenerālprokuratūra, kuras paziņojumā gan uzsvērts, ka šāda rīcība bijusi absolūti likumīga. Izrādās, ka 5. martā Taškentā notikusi tiesas sēde, kurā nospriests - tā kā G. Karimova regulāri pārkāpusi mājas aresta nosacījumus (izgājusi no dzīvokļa, saziņai izmantojusi internetu un meitas telefonu), kā arī nesteidzas atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, viņai sods jāturpina izciest vispārējā režīma kolonijā.

AFP atgādina, ka 2017. gadā G. Karimovai par finanšu mahinācijām, krāpšanu, naudas atmazgāšanu, izspiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citiem noziegumiem tika piespriests 10 gadu cietumsods, taču pagājušajā vasarā tiesa to nolēma aizstāt ar pieciem gadiem mājas arestā. Tomēr nav saprotams, no kura brīža tiek skaitīts šis termiņš, jo tiek uzskatīts, ka mājas arestā vai ieslodzījumā G. Karimova atradusies jau kopš 2014. gada. G. Manžā, kritizējot Uzbekistānas tieslietu sistēmu, uzsvēris, ka Uzbekistānas varasiestādes uz viņa klienti izdarot nepārtrauktu psiholoģisku un fizisku spiedienu, lai piespiestu viņu atteikties no apelāciju iesniegšanas un pārņemtu viņas rīcībā esošos aktīvus Šveicē un citās valstīs. Tomēr ne tikai Uzbekistānā vien ir šaubas, vai šie īpašumi iegādāti par godīgi un legāli nopelnītu naudu.

I. Karimova vecākā meita jau 1995. gadā tika iecelta par padomnieci Uzbekistānas Ārlietu ministrijā, taču nopietnāk valsts politiskajā dzīvē iesaistījās 2001. gadā, kad pēc neveiksmīgām laulībām ar kādu afgāņu izcelsmes amerikāni atgriezās no ASV dzimtenē. No 2003. līdz 2005. gadam viņa strādāja Uzbekistānas vēstniecībā Krievijā, 2008. gadā tika iecelta par Uzbekistānas pastāvīgo pārstāvi Ženēvā bāzētajās starptautiskajās organizācijās, bet no 2010. līdz 2012. gadam bija valsts vēstniece Spānijā. Tiek uzskatīts, ka visu šo laiku viņa bija arī sava tēva uzticības persona, un tieši ar viņas starpniecību tika kārtotas dažādas šaubīgas lietas un realizētas vērienīgas afēras. Kā piemēru var minēt aizdomas, ka viņa saņēmusi kukuļus no mobilo sakaru kompānijām Vimpelkom, MTS un TeliaSonera, lai nodrošinātu tām ieiešanu Uzbekistānas tirgū. ASV iekļāvusi G. Karimovu to personu sarakstā, pret kurām noteiktas sankcijas tā dēvētās Magņitska lietas dēļ, bet Apvienotajā Karalistē varasiestādes uzsākušas formalitāšu kārtošanu, lai varētu konfiscēt vairākus nekustamos īpašumus, kas esot iegādāti, izmantojot korupcijas darījumos gūtos ienākumus.

Uzbekistāna nav uzskatāma par pasaules demokrātiskāko valsti, arī ar preses brīvību tur ir kā ir, tādēļ informācija par to, kādēļ G. Karimova 2013. gadā sastrīdējās ar tēvu (kā arī māti un jaunāko māsu), balstās lielākoties uz baumām. Tomēr gandrīz visām hipotēzēm ir kas kopīg - tiek uzskatīts, ka savos biznesa darījumos un politiskajās ambīcijās G. Karimova aizgājusi par tālu, sākot cieši sadarboties ar tiem vietējiem klaniem, kuru nākšanu pie varas I. Karimovs ne par ko nav vēlējies pieļaut. Vienlaikus prezidentam tā bijusi arī iespēja pacensties radīt iespaidu, ka viņam nav nekādas saistības ar varas augstākajos ešelonos izplatītajām korupcijas shēmām un ar to, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, nodarbojusies vienīgi meita un viņai pietuvinātie darboņi. Tomēr nekāda paraugprāva pret G. Karimovu netika rīkota, un līdz pat 2017. gadam liela daļa Uzbekistānas sabiedrības pat bija pārliecināta, ka viņas vairs nav starp dzīvajiem. Starp citu, tikai vakardienas ģenerālprokuratūras paziņojumā pirmo reizi oficiāli apstiprināts, ka pirmā tiesas prāva pret G. Karimovu notikusi jau 2015. gadā. Cik noprotams, vismaz pāris gadus viņai nācies pavadīt arī labošanas darbu kolonijā, bet pašlaik ir grūti prognozēt, kas eksprezidenta meitu gaida nākotnē.