Sākot no nākamā gada, pētniekiem būs pilnībā pieejami visi Vatikāna arhīvos esošie dokumenti, kas attiecas uz Romas pāvesta Pija XII no 1939. līdz 1958. gadam ilgušo pontifikātu. Šim pāvestam nereti pārmests, ka viņš nav stingri nosodījis nacistisko Vāciju un tās realizēto holokaustu, tomēr pašreizējais Romas katoļu baznīcas galva Francisks uzsvēris, ka Pijs XII centies palīdzēt nacistu vajātajiem ebrejiem, taču uzskatījis, ka šī darbība būs efektīvāka bez liekas afišēšanas.
AP atgādina, ka parasti slepenības zīmogs no dokumentiem, kas attiecas uz kāda konkrēta pāvesta pontifikātu, tiek noņemts ne agrāk kā 70 gadus pēc tā beigšanās, taču šoreiz izdarīts izņēmums. Vatikāna politika Otrā pasaules kara laikā un pirmajos gados pēc tā beigšanās joprojām nav pienācīgi izpētīta, kas novedis pie visdažādākajiem minējumiem un hipotēzēm. Pijam XII pārmests, ka viņš nav parakstījis sabiedroto 1942. gada deklarāciju, kurā nosodīts nacistu izvērstais holokausts, un nav publiski iebildis pret ebreju deportācijām no Itālijas uz vāciešu ierīkotajām nāves nometnēm. Vēl vairāk - daži vēsturnieki uzskata, ka pēc kara beigām Vatikāns palīdzējis no taisnīgā soda izvairīties daudziem nacistiem, sagādājot viņiem viltotus dokumentus un dodot iespēju emigrēt uz Dienvidameriku. Kā piemērs parasti tiek piesaukts par Lionas bendi iedēvētais Klauss Barbjē, lai gan nav nekādu pierādījumu, ka aizbēgt uz Bolīviju viņam izdevās ar Vatikāna atbalstu.
Romas pāvests Francisks, kurš paziņojis, ka visi dokumenti pētniekiem būs pieejami no nākamā gada 2. marta (šajā dienā apritēs 81 gads kopš kardināla Eudženio Pačelli ievēlēšanas par pāvestu un Pija XII vārda pieņemšanas), uzsvēris, ka šim pāvestam nav paveicies, jo par katoļu baznīcas galvu viņš kļuvis «XX gadsimta skumjākajos un tumšākajos laikos», raksta AFP. Itālijā tobrīd pie varas bija Benito Musolīni vadītais fašistiskais režīms, un tikai pusgadu pēc pāvesta stāšanās amatā sākās Otrais pasaules karš, kurā Itālija bija nacistiskās Vācijas sabiedrotā. Ņemot vērā Vatikāna ģeogrāfisko atrašanās vietu (fašistiskās Itālijas galvaspilsētas centrā), jau oficiālas neitralitātes saglabāšana visā Otrā pasaules kara garumā ir uzskatāma par diezgan drosmīgu rīcību, taču par pievienošanos sabiedroto deklarācijai 1942. gadā nekādas runas, protams, nav varējis būt.
Francisks norādījis, ka Pijam XII bija jārīkojas ļoti piesardzīgi un apdomīgi, lai nepakļautu riskam Eiropā dzīvojošos katoļus. Romas pāvests arī uzsvēris, ka viņa priekštecis darījis visu iespējamo, lai no nāves paglābtu Itālijā dzīvojošos ebrejus un citus iedzīvotājus, kurus vajājis valdošais režīms. Klosteriem visā Itālijā bijis dots rīkojums sniegt patvērumu šādām personām, un vairāki simti cilvēku izmitināti arī pāvesta vasaras rezidencē Gandolfo pilī, kas atrodas aptuveni 25 kilometrus no Romas. «Kara gados šeit, pāvesta apartamentos, piedzima 42 bērni, daudzi no viņiem bija ebreju bērni,» kādā intervijā sacījis Francisks. Viņš ir pārliecināts, ka arhīvu atvēršana pieliks punktu daudzajiem «aizspriedumiem un pārspīlējumiem», ar ko asociējas Pija XII pontifikāts. Pēc tam, kad pētniekiem būs bijusi iespēja iepazīties ar dokumentiem, starp kuriem ir gan Pija XII personīgā, gan diplomātiskā sarakste, veidosies objektīvāka aina, sacījis Francisks, īpaši uzsverot, ka «baznīca nebaidās no vēstures» un viņu nebūt nemulsina tas, ka Pija XII rīcība varētu tikt pamatoti kritizēta.
Pāvesta lēmumu atzinīgi novērtējusi Izraēlas ārlietu ministrija un pasaules ebreju organizācijas, kas jau gadiem ilgi mudinājušas uz arhīvu atvēršanu. Vatikāna galvenais arhivārs bīskaps Serdžio Pagano intervijā avīzei L’Osservatore Romano atgādinājis, ka arhīva kārtošana sākusies jau 2006. gadā un attiecīgu rīkojumu devis toreizējais Romas pāvests Benedikts XVI. Sākotnēji bijis plānots, ka arhīvu varēs atvērt 2015. gadā, taču, pat neraugoties uz 20 cilvēku iesaistīšanos, darba apjoms bijis pārāk liels - aptuveni 16 miljoni dažādu dokumentu lappušu. Arhīva atvēršana ir cieši saistīta ar Vatikāna nodomu kanonizēt Piju XII. AFP atgādina, ka par svētajiem jau pasludināti trīs pāvesti, kuri Romas katoļu baznīcu vadījuši pēc Pija XII - gan Jānis XXIII (1958-1963), gan Pāvils VI (1963-1978), gan Jānis Pāvils II (1978-2005). 2009. gadā tika uzsākts Pija XII beatifikācijas process, taču tas iestrēga, ja kļuva skaidrs - kamēr līdz galam nav noskaidrota Pija XII un Vatikāna nostāja Otrā pasaules kara laikā, viņa pasludināšana par svēto var radīt nevajadzīgu spriedzi ebreju un katoļu attiecībās.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2019/03/06/vatikans-atvers-pija-xii-arhivus
