Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā šodien sāksies ASV un Ziemeļkorejas līderu Donalda Trampa un Kima Čenuna otrais samits, pirms kura jautājumu ir krietni vairāk nekā atbilžu. Vai D. Trampam izdosies pārliecināt sarunu biedru atteikties no kodolieroču un starpkontinentālo ballistisko raķešu izstrādāšanas programmām? Vai abas puses spēs saskaņot politisko deklarāciju, kas pasludinās 1950.–1953. gada Korejas karu par beigušos? Visdažādāko prognožu, no klaji skeptiskām līdz pārmērīgi optimistiskām, sarunu priekšvakarā netrūkst, un tas nav liels pārsteigums, jo abi līderi jau apliecinājuši, ka ir diezgan neprognozējami.
AFP norāda, ka ažiotāžas ziņā šī tikšanās īpaši neatšķiras no pagājušā gada jūnijā Singapūrā notikušajām pirmajām D. Trampa un Kima Čenuna sarunām, ko Baltais nams pasludināja par vēsturiskām.
Lai atspoguļotu tikšanos, Hanojā ieradušies aptuveni 2600 žurnālistu no dažādām pasaules malām, taču viņu darbu apgrūtina tas, ka sarunu oficiālā programma tiek turēta lielā noslēpumā. Dažas detaļas vakar, jau esot ceļā uz Vjetnamas galvaspilsētu (D. Trampa lidmašīna jeb Air Force One Hanojā piezemējās vakarā), atklāja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa. Paredzēts, ka trešdienas vakarā abi līderi uz neilgu laiku tiksies aci pret aci, bet pēc tam dosies uz kopīgām vakariņām, kurās piedalīsies vēl pa diviem ASV un Ziemeļkorejas pārstāvjiem, kā arī tulki, vēsta Reuters. Rīt sarunas turpināsies jau plašākā formātā, bet par to, vai tiks rīkota kopīga preses konference, tikšot lemts darba gaitā.
Ziemeļkorejas līderis Vjetnamā ieradās gandrīz 12 stundas agrāk par D. Trampu, raksta AP. Agrā rīta stundā viņa personiskais vilciens, divarpus diennakšu laikā veicis 4000 kilometru garu ceļu cauri visai Ķīnai, piestāja Doņdaņas dzelzceļa stacijā. Tur Kimu Čenunu sagaidīja ne tika vjetnamiešu karavīru godasardze, bet arī viņa Mercedes-Benz limuzīns, kurā Ziemeļkorejas līderis veica atlikušo 170 kilometru ceļa posmu līdz Hanojai. Gluži tāpat kā Ķīnā, kur Kima vilcienam tika nodrošināta nepārtraukta zaļā gaisma, grozīts citu vilcienu kursēšanas grafiks un slēgtas dzelzceļa stacijas, arī šoseja no Doņdaņas uz Hanoju parastajiem mirstīgajiem uz vairākām stundām bija slēgta. Satiksmes ierobežojumi bija noteikti arī pašā Hanojā. Reuters vēsta, ka tikai vakarrīt noskaidrojies, ka no viesnīcas Melia, kur apmetusies Ziemeļkorejas delegācija, uz kādu konferenču halli pārcelts amerikāņu žurnālistiem ierīkotais preses centrs. Jau pāris stundas pēc iekārtošanās viesnīcā, Kims to atstāja, lai apmeklētu Ziemeļkorejas vēstniecību Hanojā un aplūkotu pilsētu, turklāt visā maršruta garumā viņu sagaidījuši sajūsminātie vjetnamieši.
AP norāda, ka Hanoja kā samita norises vieta bijusi labs kompromiss. Vjetnamai ir diplomātiskās attiecības gan ar ASV, gan Ziemeļkoreju, bet tajā valdošā komunistiskā partija bez liekām raizēm par savu tēlu spēj pieņemt autoritārus lēmumus, lai garantētu diezgan paranoiskā Kima Čenuna drošību un novērstu iespējamas provokācijas. Piemēram, pāris dienas pirms samita no Vjetnamas bez liekām ceremonijām izraidīts kāds Austrālijas pilsonis - Kima līdzinieks. No otras puses, Vašingtona uzskata Vjetnamu par lielisku piemēru, lai demonstrētu Ziemeļkorejai, ka bijušie ienaidnieki var lieliski sadarboties ekonomiskajā jomā, bet Vjetnamas komunistisko režīmu neviens pat negrasās apdraudēt, neraugoties uz to, ka šīs valsts rīcībā nav kodolieroču. Ziemeļkorejas līderi taču allaž apgalvojuši, ka šāds arsenāls viņiem nepieciešams tikai tādēļ, lai atturētu ienaidniekus no uzbrukuma.
Pēc tikšanās Singapūrā D. Tramps lielīgi paziņoja, ka ieies vēsturē kā prezidents, kuram izdevies panākt Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem. Taču arī astoņus mēnešus pēc pirmā samita ir skaidrs, ka nav panākta pat vienošanās par to, ko šis termins īsti nozīmē. ASV ar to saprot Ziemeļkorejas atteikšanos no kodolieroču izstrādāšanas programmas, bet Phenjanas traktējums ir krietni plašāks - Ziemeļkoreja uzskata, ka arī Dienvidkorejai būtu jāatsakās no amerikāņu kodolvairoga un ASV spēkus no šīs valsts vajadzētu izvest. Samita priekšvakarā arī D. Tramps vairs nav bijis tik optimistisks kā iepriekš, pavēstot, ka negrasās Kimu iedzīt stūrī un steidzināt uz atbruņošanos, jo šobrīd viņu apmierinot jau tas, ka kopš 2017. gada rudens Ziemeļkoreja nav veikusi kodolieroču un starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumus. «Kamēr šādu izmēģinājumu nav, mēs esam apmierināti,» D. Trampa sacīto citē Reuters.