Šonedēļ noslēdzas termiņš kārtējam ASV prezidenta Donalda Trampa ultimātam Ķīnai, izvirzot prasību piekrist ASV izdevīgākiem eksporta un importa nosacījumiem.
Viens no galvenajiem ASV prezidenta pretenziju cēloņiem bija negatīvā ASV un Ķīnas ārējās tirdzniecības bilance. Ķīna ieilgstoši uz ASV eksportēja krietni vairāk preču nekā iepirka no ASV, un bilances negatīvais saldo uzrādīja pieaugošu tendenci - 2017. gadā sasniedzot gandrīz mīnus četrsimt miljardu dolāru līmeni.
ASV, uzsākot konfliktu ar Ķīnu, centās sasniegt vairākus mērķus. Pirmais bija piespiest Ķīnu vairāk pirkt amerikāņu preces. Otrkārt, ASV pieprasīja, lai Ķīna neizmanto savas valūtas devalvāciju kā instrumentu, lai konkurētu ASV tirgū. Savulaik (divdesmitā gadsimta pēdējā desmitgadē) Japāna pakļāvās amerikāņu spiedienam un revalvēja jenu, šādi apturot savu ekonomisko ekspansiju un vienlaikus uz divām desmitgadēm apturot Japānas ekonomisko izaugsmi.
Vēl viens no mērķiem bija piespiest Ķīnu maksāt par «amerikāņu intelektuālajiem produktiem», kas faktiski izvērtās par kampaņu pret Ķīnas lielāko tehnoloģiju uzņēmumu Huawei. Spiediens uz Ķīnu tika īstenots, ik pa laikam paaugstinot ievedmuitu Ķīnas precēm. Kārtējais ievedmuitu paaugstināšanas datums bija izsludināts šā gada 1. martā, bet tas jau tika atlikts un tagad var savilkt zināmus pirmā tirdzniecības kara gada rezultātus.
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš neuzlaboja ASV un Ķīnas ārējās tirdzniecības bilanci. 2017. gada pirmajos trīs ceturkšņos ASV tirdzniecības bilances saldo ar Ķīnu bija mīnus 289 miljardi dolāru, savukārt 2018. gada pirmajos trīs ceturkšņos ASV un Ķīnas negatīvās ārējās tirdzniecības bilances saldo pieauga līdz mīnus 318 miljardiem dolāru. ASV uzņēmumu imports no Ķīnas turpināja palielināties, par spīti lielākām ievedmuitām un drošības iestāžu prasībām nepirkt Ķīnā ražotas IT iekārtas.
Kāpēc ASV imports no Ķīnas turpina pieaugt?
Ļaudis, kas nav apguvuši ekonomikas pamatus, uzskata, ka, samaksājot supermārketā 100 eiro par Ķīnā ražotu ierīci vai apģērba gabalu, tūdaļ tikpat liela eiro summa nonāks ķīniešu ražotāja kontā Šanhajas bankā. Patiesībā tā nav. Kad mēs par kādu ķīniešu preci samaksājam 100 eiro, tad aptuveni 20 eiro nonāk Latvijas Valsts kasē kā nodokļi, 60 eiro saņems vairuma un mazuma tirgotāji, preču izplatītāji, noliktavu īpašnieki, iekšējie pārvadātāji utt. Desmit eiro tiks samaksāts par to, lai prece no rūpnīcas Ķīnā tiktu nogādāta līdz kādai no Eiropas vai Amerikas ostām, bet tikai desmit eiro nonāks līdz konkrētās preces ražotājam Ķīnā. Informācijas tehnoloģiju precēm slieksnis ir lielāks, bet plastmasas nieku ražotājam daudz, daudz zemāks. Preces nogādāšana no Ķīnas ražotāja līdz pircējam Amerikā vai Eiropā rada daudzkārt lielāku pievienotās vērtības plūsmu Amerikā vai Eiropā nekā virzienā uz Ķīnu.
Savukārt Ķīnas atbildes soļi negatīvi ietekmēja noteiktas iedzīvotāju grupas ASV.
Ķīna uz ASV sankcijām atbildēja, vadoties pēc ģeniālā stratēģa Suņdzi (453.-403. p.m.ē. ) grāmatā Kara māksla izteiktajiem padomiem, kas ir jādara, lai uzvarētu spēcīgāku pretinieku: «Parādi, ka dodies uz vietām, kuras pretinieks aizsargā, bet dodies uz vietām, kuras nav aizsargātas. Vari būt drošs par uzvaru, ja uzbruksi vietās, kuras nav aizsargātas.»
Ķīnas atbilde uz ASV muitas tarifu pieaugumu bija atteikšanās no to ASV preču importa, kas, pēc amerikāņu domām, bija neaizstājamas un neaizvietojamas - Ķīna ievērojami samazināja sojas importu no ASV. 2017. gada trešajā ceturksnī ASV uz Ķīnu eksportēja eļļas sēklas (ieskaitot soju) par aptuveni diviem miljardiem dolāru, savukārt 2018. gada trešajā ceturksnī ASV uz Ķīnu eksportēja sojas un citas eļļas sēklas tika 10% daudzumā no iepriekšējā gada (trademap.org dati) sojas un citu eļļas sēklu eksporta apjoma. Ķīna praktiski pārtrauca iepirkt amerikāņu soju, lai gan to nav iespējams pilnībā aizstāt ar kaut ko citu un lētāku un lai gan tas rada nozīmīgas problēmas Ķīnas pārtikas rūpniecībai un lauksaimniecībai. Tomēr šāda soļa sekas ļoti negatīvi ietekmēja ASV lauksaimniecības nozari. 2018. gads ASV fermeriem ienākumu ziņā kļuva par sliktāko gadu pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Rezultātā no Ķīnas un ASV tirdzniecības kara par galvenajiem cietējiem kļuva baltādainie amerikāņu vidienes fermeri, kas bija svarīgs Donalda Trampa balsts ASV prezidenta vēlēšanās. Tā kā ASV prezidentam iekšējo sabiedroto un atbalstītāju nav pārāk daudz, tad viņš nevar atļauties zaudēt pat skaitliski nelielu, bet ASV vidienes štatu līmenī politiski svarīgu vēlētāju grupu. Līdz ar to, visticamāk, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karš visai drīz noslēgsies, bet nevis ar Ķīnas kapitulāciju, bet ar abpusēju piekāpšanos. Visticamāk, ka Ķīna palielinās ASV preču importu, samazinot analogu preču importu no citām zemēm, ļoti iespējams, Eiropas preču importu.
Tomēr, ja ir prognozējams visai drīzs izlīgums starp Ķīnu un Ameriku, tad Latvijai nevajadzētu steigties ar dalību pret Ķīnu vērstās kampaņās. Ja tiks panākts draudzīgs izlīgums starp ASV un Ķīnu, tad var gadīties, ka mums nāksies atjaunot lietišķas saites ar tiem uzņēmumiem, pret kuriem tagad tiek organizēti plaši boikoti.