Notiesāts viens no zviedru karalisko regāliju zagļiem

© SWEDISH POLICE / HO / AFP PHOTO

Tiesa Zviedrijā piespriedusi četru ar pusi gadu cietumsodu vienam no vīriešiem, kurš pagājušā gada vasarā no Strengnēsas katedrāles nozaga divus kroņus un varas ābolu. Regālijas, lai gan nedaudz bojātas, ir izdevies atgūt, bet vēl divi cilvēki, kurus tur aizdomās par saistību ar šo noziegumu, atrodas apcietinājumā.

Pagājušā gada 31. jūlijā notikusī zādzība un tās izmeklēšanas gaita tika plaši atspoguļotas Zviedrijas medijos, atgādina BBC. Šajā dienā divi noziedznieki ar āmuru sasita vairākas vitrīnas, kurās apskatei izlikti dažādi karaļnama dārgumi.

Viņu guvums bija divi ar dārgakmeņiem rotāti kroņi, kas 1611. gadā izgatavoti karaļa Kārļa IX un viņa sievas Kristīnas vecākās bēru ceremonijām, kā arī varas ābols. Speciālisti lēsa, ka dārglietu kopējā vērtība sasniedz 65 miljonus Zviedrijas kronu (6,1 miljonu eiro), bet no vēsturiskā viedokļa tie ir nenovērtējami.

Abi ļaundari pie katedrāles sēdās uz velosipēdiem, bet, nonākuši netālā Mālarenas ezera krastā, pārsēdās motorlaivā, kas viņus jau gaidīja. Mēģinājumi aizturēt zagļus uz karstām pēdām bija neveiksmīgi, jo vasaras vidū ezers parasti ir pārpilns ar laivām, jahtām un kuteriem, un identificēt motorlaivu, kuru izmantoja noziedznieki, nebija iespējams. Vēlāk noskaidrojās, ka gan divriteņi, gan motorlaiva arī bijuši zagti.

Tomēr jau 12. septembrī policija ziņoja par pirmajiem panākumiem - tika aizturēts 22 gadus vecais Niklāss Bekstrēms. Interneta ziņu vietne The Local raksta, ka tas izdevies, pateicoties policijas rīcībā esošajai DNS datu bāzei, jo viens no noziedzniekiem bija savainojis roku ar sasistās vitrīnas lauskām. N. Bekstrēms sākotnēji savu vainu noliedza pilnībā, bet pēcāk mēģināja pārliecināt izmeklētājus un arī tiesu, ka viņa uzdevums bijis tikai sagādāt divriteņus un motorlaivu. Savu līdzdalībnieku laupīšanā viņš tā arī neizdeva, tomēr policija aizturētā draugu lokā jau bija identificējusi divas personas, kas varētu būt saistītas ar šo noziegumu. Viens no vīriešiem tika aizturēts janvāra nogalē, kad tiesas prāva ritēja pilnā sparā. Bet jau pēc pavisam neilga laika - 5. februārī - pie kāda tirdzniecības centra Stokholmas ziemeļos tika atrasts arī laupījums. Karaliskās regālijas bija iesaiņotas maisiņā ar uzrakstu Bumba, kas bija ielikts labi pamanāmā vietā noliktā atkritumu kastē.

Strengnēsas katedrāles kurators Kristofers Lundgrēns sarunā ar televīzijas kompāniju SVT paziņojis, ka eksperti apstiprinājuši - šie patiešām ir no katedrāles nozagtie dārgumi. «Viens no kroņiem ir nedaudz bojāts, no tā izbiruši vairāki dārgakmeņi un pērles, un remonts prasīs zināmu laiku,» piebildis K. Lundgrēns. Atradumu izpētījuši arī policijas speciālisti, kuri arī uz visiem trim nozagtajiem priekšmetiem atraduši N. Bekstrēma DNS pēdas, un tiesas prāvas pēdējā dienā vīrietis noziegumā atzinies, lai gan savu līdzdalībnieku vārdus joprojām nav izpaudis. Viņa advokāts sacījis, ka klients esot priecīgs, ka tiesa nav piespriedusi prokuratūras pieprasīto sešu gadu ieslodzījumu. Zviedrijas policija informējusi, ka aizturēts arī cilvēks, kurš, visticamāk, izmetis maisiņu ar dārgumiem pie tirdzniecības centra, jo jutis, ka loks ap viņu savelkas, un vēlējies atbrīvoties no pierādījumiem.

Intervijā The Local kāds policijas darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms, atzinis, ka zagļi rīkojušies diezgan neprofesionāli - pirmkārt, viņi atstājuši pēdas nozieguma vietā, bet, otrkārt, viņiem nav bijis izstrādāts nekāds plāns, kā realizēt nozagtos dārgumus. «Ja laupīšana būtu notikusi pēc kāda pagrīdes relikviju kolekcionāra pasūtījuma, nozagtos dārgumus, visticamāk, atgūt nebūtu izdevies,» viņš sacījis. Pagaidām vēl nav noteikts, kad sāksies tiesas prāva pret abiem zādzības līdzdalībniekiem, taču nav lielu šaubu, ka arī viņus gaida vairāku gadu cietumsods.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais