Krievijas prezidents Vladimirs Putins ikgadējā uzrunā parlamentam lielāko uzmanību pievērsis sabiedrību visvairāk interesējošajiem sociālajiem jautājumiem. Tautai piesolīti uzlabojumi izglītības un veselības aprūpes sfērās, papildu atbalsts ģimenēm, kas audzina bērnus, jauni infrastruktūras projekti. Krievijas līderis gan nav spējis atturēties arī no ieroču žvadzināšanas, pavēstot – ja ASV izvietos savas raķetes Eiropā, paši modernākie Krievijas ieroči tiks notēmēti ne tikai uz vietām, kur tās dislocētas, bet arī «lēmumu pieņemšanas centriem», tātad ASV.
Krievijas tautai ir jāizjūt dzīves līmeņa paaugstināšanās, un nevis kaut kad abstraktā nākotnē, bet pašlaik - tāds bija stundu un 27 minūtes ilgušās prezidenta runas vadmotīvs.
To, ka uzsvars tiks likts uz iekšpolitiskajiem un sociālajiem jautājumiem, eksperti prognozēja jau iepriekš, raksta AFP. Ieilgušās ekonomiskās problēmas, kas saistītas gan ar zemajām naftas cenām, gan pret Krieviju vērstajām rietumvalstu sankcijām, mazinājušas iedzīvotāju labklājības līmeni, turklāt neapmierinātība ar valdības darbu pieaugusi pēc pērn pieņemta lēmuma paaugstināt pensionēšanās vecumu. Janvārī veiktā Levadas centra aptauja liecina, ka V. Putinu un viņa lēmumus atbalsta 64% Krievijas iedzīvotāju - beidzamo reizi tik zems reitings prezidentam bija pirms 2014. gadā notikušās Krimas aneksijas.
Demogrāfija, veselības aizsardzība un izglītība - šos trīs problēmu blokus Krievijas prezidents izcēlis īpaši, solot būtiskus uzlabojumus katrā no tiem. Solot būtiski palielināt ienākumus ģimenēm, kurās aug bērni, viņš norādījis, ka princips esot ļoti vienkāršs - jo vairāk bērnu, jo mazāki nodokļi. Valdībai jau esot dots rīkojums sagatavot attiecīgus lēmumus, kas spēkā varētu stāties no nākamā gada, turklāt runa nav tikai par pabalstiem un nodokļu atvieglojumiem, bet arī zemākām hipotekāro kredītu likmēm un subsīdijām mājokļa iegādei. Veselības aizsardzības jomā pašlaik svarīgākais ir nodrošināt pienācīga līmeņa medicīnisko palīdzību pat pašos nomaļākajos valsts nostūros, uzsvēris V. Putins, paziņojot, ka šo problēmu paredzēts atrisināt līdz 2020. gada nogalei. Tikpat ilgs termiņš valdībai tikšot dots, lai savestu kārtībā lauku skolas, daļai no kurām joprojām nav nedz centrālapkures, nedz ūdensvada, nedz kanalizācijas. «Jā, skolēnu, kuri mācās šādās skolās, ir mazāk nekā 1,5% no kopējā skaita, taču jautājums ir jārisina,» sacījis prezidents.
Pagājušajā gadā dažādos Krievijas reģionos radās problēmas ar savu laiku nokalpojušām atkritumu izgāztuvēm, no kurām sāka izdalīties toksiskas gāzes. V. Putins devis rīkojumu divu gadu laikā slēgt vairāk nekā 30 pilsētās esošās izgāztuves, taču tas esot tikai sākums - turpmāk atkritumu pārstrādei tiks pievērsta īpaša prezidenta un valdības uzmanība. Infrastruktūras modernizācijas jomā uzsvars tikšot likts uz lidostu modernizēšanu - tuvāko sešu gadu laikā tiks pārbūvētas 60 lidostas, solījis valsts vadītājs. Visu šo projektu realizāciju jānodrošina stabilai valsts ekonomiskajai izaugsmei, kam līdz 2021. gadam jāsasniedz 3% robeža.
Diezgan maz uzmanības šāgada uzrunā bija pievērsts ārpolitiskiem jautājumiem, tomēr Maskavas pozīciju skaidri definē kāds izteikums. «Krievija ir bijusi un būs suverēna, neatkarīga valsts. Tā ir aksioma. Vai nu Krievija būs tāda, vai tās vispār nebūs,» sacījis V. Putins, pārmetot tā dēvētajiem Rietumu partneriem vēlmi šo suverenitāti ierobežot. Viņš uzsvēris, ka Krievija nevēlas starptautisko attiecību saasinājumu, un nekavējoties atgriezies pie jau pērnā gada uzrunā aizsāktās tēmas par jaunajiem un modernajiem ieročiem, kas jau esot vai drīz būs Krievijas rīcībā.