Eksperts: Krievija domā, ka ir politiskā kara stāvoklī ar Rietumiem un izmanto kara laika taktiku
 
©AP/ SCANPIX

Krievija domā, ka ir politiskā kara stāvoklī ar Rietumiem un izmanto kara laika taktiku, nerēķinoties ar politiskajām sekām, šādu viedokli intervijā pauda Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākais nerezidējošais pētnieks un Eiropas Universitātes Institūta pētnieks Marks Galeoti.

Pētnieks vērsa uzmanību, ka daudz no tā, ko Krievija pasaules politiskajā arēna dara, ir politiskā šantāža, proti, tā it kā saka - "dodiet mums, ko mēs vēlamies, vai arī sagādāsim jums problēmas". Viņaprāt, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vada ticība, ka Rietumi cenšas negodīgi izturēties pret Krieviju un atturēt to no kļūšanas par diženu varu.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Putina izpratne par to, kas ir dižena vara, esot balstīta 19.gadsimta domāšanā, proti, ka šāda vara kontrolē, tai ir balss jeb veto katrā no pasaules problēmām un tā nozīmē starptautisko tiesību ignorēšanu. "Rietumi, protams, to nevar pieņemt un nepieņems," piebilda eksperts.

Galeoti skaidroja, ka Krievija ir vājāka par Rietumiem gan ekonomiski, gan militāri, tādēļ Putins cenšas sašķelt un demoralizēt Rietumus. "Lai to paveiktu, viņš izmanto dažādas metodes, no kurām dažas ir dezinformācija, politiskā iejaukšanās un agresīvas izlūkošanas operācijas. Tā vietā, lai teiktu, ka tas Krieviju padara par bandītu, es teiktu, ka Krievija domā, ka ir politiskā kara stāvoklī ar Rietumiem. Krievija izmanto kara laika taktikas, nerēķinoties ar politiskajām sekām," teica pētnieks.

Viņaprāt, Putins vai nu paļaujas uz nesodāmību, vai arī samierinās ar to, ka viņa rīcībai var būt sekas, jo mērķis viņam ir daudz svarīgāks - mēģināt sagraut Rietumu vienotību.

Taujāts, vai visas ES dalībvalstis saskata šos draudus, Galeoti sākotnēji minēja, ka neredz nekādu iespēju Krievijas militārai intervencei NATO dalībvalstīs. Vienlaikus viņš neslēpa, ka ir vīlies par Eiropas Savienības (ES) kā Savienības politiku, jo vairākas dalībvalstis skaidri apzinās, "ar ko tām ir darīšana" un veic atbildes pasākumus nacionālā līmenī, bet Brisele ir "tālu iepalikusi".

"Daļēji tas ir tāpēc, ka dažām valstīm nav ērti īstenot aktīvas pretdarbības pret Krieviju. Tāpat domāju, ka ES Ārējās darbības dienests nesaskata šo kā prioritāti. Domāju, ka ES kopumā jūtas neērti kaujinieciskā vidē. Tās DNS ir balstīts idejā par politisku vienošanos sasniegšanu, tādēļ tā nezina, kā rīkoties situācijā, kurā nevar atrast kompromisu. ES taču nevar Krievijai piekāpties, sakot, ka Krievija var paturēt daļu Donbasa," uzsvēra eksperts.

Pēc pētnieka domām, ES vajag daudz nopietnāk pievērsties šai problēmai, bet viņš pauda skepsi par to, ka tas patiesi varētu notikt. "Šī iemesla dēļ ar to cīnīsies NATO, individuālas valstis un šo valstu grupas," piebilda Galeoti. Eksperts vērsa uzmanību, ka NATO ir ļoti efektīvs, atturot potenciālus ienaidniekus no militāra uzbrukuma kādai no alianses dalībvalstīm, taču solidaritāte nepastāv nemilitāru uzbrukumu gadījumos, piemēram, "Skripaļa lietā".

"Diplomātu izraidīšana tiešām bija spēcīgs signāls, tomēr katra valsts ir pati par sevi. Ja kādu valsti skar kiberuzbrukums, ja kādā valstī notiek iejaukšanās vēlēšanās vai notiek diplomātu nomelnošana, tad attieksme ir tāda, ka ar to galā jātiek pašai valstij. ES nepieciešama daudz lielāka, spēcīgāka pieeja, kas teiktu - "ja slikti izrīkosieties ar kādu no mūsu sabiedrotajiem, tad jums būs darīšana ar mums"," teica Galeoti.

Komentējot to, kādām vajadzētu būt Krievijas un Rietumu attiecībām, eksperts skaidroja, ka Rietumiem jābūt gan stingriem, gan dāsniem. Viņaprāt, Rietumiem ir jābūt stingriem un jābūt sekām katru reizi, kad Krievija pārkāpj noteikumus, savukārt šobrīd Krievijai ir pārliecība, ka tā lielākā daļā gadījumu var tikt cauri ar pirksta pakratīšanu. Pēc pētnieka domām, stingrai rīcībai ir jāietver arī vairāk sankciju pret konkrētiem Krievijas pilsoņiem.

"Ir krievu elites pārstāvji, kas sponsorē operācijas pret Rietumiem, bet viņiem joprojām ir skaisti dzīvokļi Londonā un bankas konti Prāgā. Tajā pašā laikā tas, ko ir nepieciešams darīt, ir nespēlēt pēc Putina vēlamā naratīva, proti, viņš savai tautai saka, ka Rietumi ienīst Krieviju un Rietumi ienīst krievus, tādēļ valstij nepieciešama spēcīga politika un spēcīgs vadītājs - Putins. Krievijai ir jāliek saprast, ka mēs iebilstam režīmam, nevis krieviem. Vīzu režīmu būtu nepieciešams padarīt daudz atvērtāku, lai arvien vairāk krievu studentu varētu studēt Rietumos. Jo vairāk Krievijas iedzīvotāji paši savām acīm redzēs īstos Rietumus, jo vairāk tas graus televīzijas kanālos redzamo propagandu," uzsvēra eksperts.

Pētnieks arī skaidroja, ka Krievijas ekonomika ir Spānijas ekonomikas lielumā, tomēr Krievija nevēlas pieņemt tādu globālo lomu, kāda ir Spānijai. Krievija vēlas, lai pārējā pasaule rēķinātos ar Krieviju kā nopietnu spēlētāju - ka nekas nevar tikt atrisināts bez Krievijas.

"Jāsaprot, ka Krievija vienkārši izmanto iespējas, nevis tās rada. Proti, Krievija nerada spriedzi Rietumu sabiedrībās, tā nerada cilvēku grupas, kas neuzticas politikai un medijiem, kā arī tā nerada korupciju. Tā vietā Krievija šos apstākļus vienkārši izmanto savā labā, tāpēc tā ir iespēja mums labot esošās nepilnības.