Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim "Senator" ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.
Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis "Senator" būtu varējis atsākt zvejot.
Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. "Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci," rezumēja Pildegovičs.
Pēc Pildegoviča domām, Norvēģijas Augstākās tiesas negatīvais lēmums abos jautājumos starptautisko investoru acīs nelabvēlīgā gaismā nostāda Norvēģijas tiesu sistēmu, radot bažas, vai šīs valsts tiesu sistēma ir pastāvīga un spējīga pieņemt neatkarīgus lēmumus. "Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums šoreiz ir politisks un Norvēģijas valsts interesēs," pauda pārliecību zvejas kuģa īpašnieks. Negatīvi vērtējams arī tas, ka Norvēģijas Augstākās tiesa līdz ar šo spriedumu izvairījusies skatīt jautājumu par 1920.gadā Parīzē parakstītā Svalbāras līguma ģeogrāfisko tvērumu jeb to, cik tālu no Svalbāras krastiem sniedzas līguma nosacījumi.
Pildegovičs teica, ka neapstāsies pie Norvēģijas Augstākās tiesas negatīva lēmuma, bet darīs visu iespējamo, lai nākotnē jautājums par sniega krabju zvejas tiesībām tiktu pārcelts uz starptautisko tiesu un parādītos arī Latvijas valdības aktuālo darbu sarakstā, kas lietas izskatīšanu var pārcelt uz starptautisko tiesu Hāgā. "Latvijas valstij ir jāsper konkrētākus soļus, aizstāvot savu uzņēmēju intereses ārvalstīs," sacīja zvejas kuģa īpašnieks.
Viņš teica, ka kuģis "Senator" pagaidām stāvēs dīkstāvē pie Norvēģijas krastiem. Kuģi varētu nodarbināt, ja kuģa īpašnieks "North Star LTD" iemaksās drošības naudu bankā piespriestās soda naudas apmērā, taču tā kā šis kuģis ir speciāli pārveidots un modernizēts atbilstoši krabju zvejai un pārstrādei, cita veida zvejai to pilnvērtīgi nevar nodarbināt. Arī kopējā summa, kas "Senator" īpašniekam soda naudā un par tiesas izdevumiem būtu jāmaksā Norvēģijai, vēl neesot aplēsta.
LETA jau vēstīja, ka pērn Norvēģijas Augstākās tiesas sēde arestētā Latvijas krabju zvejas kuģa "Senator" lietā notika piecu tiesnešu sastāvā, un tajā nebija vienprātības. Tāpēc tiesa izlēma šo lietu skatīt atkārtoti janvāra vidū plašākā - 11 tiesnešu - sastāvā.
Tāpat ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA "North Star LTD" piederošu zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.
Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.
Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek atbilstoši starptautiskai vienošanās. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.