Krievijai neizdodas iegūt cerēto ietekmi uz Lietuvas stratēģiskajiem politiskajiem lēmumiem, taču Maskava turpinās jaukties Lietuvas iekšējās lietās, teikts Lietuvas izlūkdienestu ikgadējā ziņojumā par apdraudējumiem nacionālajai drošībai.
Kā dokumentā norāda Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) un Aizsardzības ministrijas Otrais operatīvo dienestu departaments, aizvien biežāk Krievija lietuviešus cenšas savervēt nevis pašā Lietuvā, bet ārvalstīs.
"Krievija mēģina ietekmēt Lietuvas politiskos lēmumus, taču šobrīd nav pamatota iemesla apgalvot, ka tai būtu izdevies iegūt cerēto ietekmi," teikts ziņojumā.
Runājot par šopavasar Lietuvā gaidāmajām pašvaldību, valsts prezidenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, VSD norāda, ka līdz šim nav konstatējis izteiktas pazīmes, ka Krievijas izlūkdienesti censtos tajās iejaukties.
Tomēr, kā žurnālistiem otrdien sacījis VSD direktors Darjus Jaunišķis, Maskavu interesē visas šīs vēlēšanas un nevar izslēgt varbūtību, ka to norisi tiks mēģināts ietekmēt ar Krievijas rīcībā esošajiem saziņas līdzekļiem vai kibermetodēm.
Ziņojumā arī pieļauts, ka Maskava varētu rīkot provokācijas pret Lietuvas valsts varas un tiesībsargājošo institūciju amatpersonām, kas saistītas ar 1991.gada 13. janvāra apvērsuma mēģinājuma lietu, kurā šomēnes paredzēts paziņot spriedumu.
Izlūkdienesti arī brīdina, ka Krievija Lietuvā cenšas saasināt etniskās nesaskaņas, noniecināt Lietuvas valstiskumu un modināt nostalģiju pēc padomju laikiem.
Ņemot vērā, ka Lietuva aizvien vairāk ierobežo Maskavas izlūkdienestu iespējas darboties diplomātijas aizsegā, Krievija šīs savas operācijas pārceļ vai nu uz savu teritoriju, vai trešajām valstīm.
Meklējot vervējamos, kas darbojas Lietuvas tiesībsargājošajās iestādēs, Bruņotajos spēkos, politikā vai uzņēmējdarbībā, Krievijas izlūkdienesti par savu mērķi nereti izraugās vīriešus, kuri savulaik dienējuši padomju armijā, vai cilvēkus, kuriem ir radinieki Krievijā un Baltkrievijā.
"Lietuvā Krievijas izlūkdienestu darbinieki vai viņu aģenti izraugās cilvēkus, tos pēta, iedibina sākotnējos kontaktus, bet tālāko izlūkdarbību pārceļ uz citu valstu teritorijām," teikts ziņojumā.
Dokumentā aprakstīts gadījums, kad Krievijas izlūkdienests sakarus ar kādu Lietuvas valsts ierēdni atjaunojis desmit gadus pēc pirmā kontakta, kad šīs cilvēks pārcēlies uz vārdā nenosauktu rietumvalsti.
"Trešajā valstī Krievijas izlūkdienests jutās drošāk, organizēja slepenas tikšanās ar Lietuvas pilsoni, cienāja viņu restorānos, deva dāvanas un centās iesaistīt izlūkošanas informācijas vākšanā. Lietuvas pilsonis tika arī vilināts apciemot Krieviju, viņu mēģināja ieinteresēt, solot izklaides un ienesīgus biznesa kontraktus ar kādu Krievijas energokompāniju," norādīts ziņojumā.
Tajā uzsvērts, ka kaimiņvalsts izlūkdienesti meklē Krievijai ideoloģiski tuvus cilvēkus un aktīvi vervē Lietuvas un citu valstu pilsoņus, kuri brauc uz Krieviju vai Baltkrieviju. Cilvēkus, kuri dienējuši padomju armijā, tiek mēģināts aizvilināt uz Krieviju, šim nolūkam izmantojot gan dienesta biedru tikšanās, gan militāros svētkus un ar laiku cenšoties viņus iesaistīt pret Lietuvu vērstā izlūkdarbībā.
